Atceries, ko par darbības vārdu mācījies 2. klasē!
Darbības vārdiem ir trīs vienskaitļa un trīs daudzskaitļa personu formas.
| Persona | Vienskaitlis | Daudzskaitlis |
| 1. |
es lasu
es atpūšos
|
mēs lasām
mēs atpūšamies
|
| 2. |
tu lasi
tu atpūties
|
jūs lasāt
jūs atpūšaties
|
| 3. |
viņš, viņa lasa
viņš, viņa atpūšas
|
viņi, viņas lasa
viņi, viņas atpūšas
|
Vienskaitļa 1. personu (es) lieto, ja runā par darbību, kuru veic pats runātājs.
Piemērs:
Es bibliotēkā izvēlos grāmatu, ko lasīt lietainās dienās.
Daudzskaitļa 1. personu (mēs) lieto, ja runā par darbību, ko veic vairākas personas, ieskaitot runātāju.
Piemērs:
Mēs vasarā ejam pārgājienā gar jūru.
Vienskaitļa 2. personu (tu) lieto, uzrunājot citu personu, stāstot par darbībām, kuras uzrunātā persona ir veikusi.
Piemērs:
Tu ļoti labi proti zīmēt.
Daudzskaitļa 2. personu (jūs) lieto, uzrunājot vairākas personas, vai arī kā pieklājības formu, uzrunājot vienu cilvēku, kā arī stāstot par darbībām, kuras šīs personas ir veikušas.
Piemērs:
Jūs piedalāties pavasara lielajā talkā.
3. personu (viņš, viņa, viņi, viņas) lieto, runājot par citu personu (personām), stāstot par stāvokli, dažādiem procesiem.
Piemērs:
Laiks ir saulains, tāpēc bērni pagalmā spēlē bumbu.
Darbības vārdam vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personā ir viena un tā pati forma.
Ietvertais teikuma priekšmets
Vārdus es, tu, mēs, jūs teikumā mēdz izlaist. Teikumos no gramatiskā centra ir tikai izteicējs, kura forma norāda uz darītāju.
Teikumā izlaistus vietniekvārdus, kas ir teikuma priekšmeti, sauc par ietverto teikuma priekšmetu.
Piemērs:
Ezis saka zaķim: “Gaidīju tevi un nosalu.”
Izlaists vietniekvārds es.
Ezis saka zaķim: “[Es] gaidīju tevi un nosalu.”
Izlaists vietniekvārds es.
Ezis saka zaķim: “[Es] gaidīju tevi un nosalu.”
Zaķis saka ezim: “Skriesim vēl.”
Izlaists vietniekvārds mēs.
Zaķis saka ezim: “[Mēs] skriesim vēl.”
Izlaists vietniekvārds mēs.
Zaķis saka ezim: “[Mēs] skriesim vēl.”
