Sarunvaloda — savstarpēja sazināšanās mutvārdos, arī rakstiski; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
Sarunvalodas stilu parasti lieto ikdienas saziņā:
Mutvārdos: ģimenē, darbā, veikalā, skolā u.c.
Rakstveidā: neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās, īsziņās, interneta komentāros u.c.; arī daiļliteratūrā un publicistikā (kā īpašu stilistisku izteiksmes līdzekli).
Sarunvalodas vārdiem piemīt vairākas pazīmes, kas tos atšķir no stilistiski neitrāliem vārdiem:
- nepiespiestība, brīva attieksme pret sarunu biedru,
- emocionalitāte,
- konkrētība, vienkāršība, tēlainība,
- nosliece uz humoru,
- lakonisms.
Piemērs:
Atspēlēties - atdarīt, bešā - tukšā, čāpot - iet, delveris - palaidnis, ecēties - strīdēties, mukt - bēgt, prātīgs - lielīgs, sunīt - bārt, uzrasties rasties, zeņķis - zēns, prātvēders - gudrinieks, grēkāzis - vainīgais, rūgumpods - īgņa, memmesdēliņš - luteklis, zaķapastala - gļēvulis, naudasmaiss - bagātnieks.
Sarunvalodas vārdus lieto savā starpā tuvi cilvēki, labi paziņas ikdienas sarunās, kad sarunas biedru izturēšanās var būt brīva, nepiespiesta.
Atsauce:
https://tezaurs.lv, Sarunvaloda.
http://valoda.ailab.lv, Sarunvalodas vārdi.
