Apstākļa vārdi ir patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.
Apstākļa vārdi parasti paskaidro:
- darbības vārdu:
Tūlīt uzzvanīšu tētim.
tūlīt (kad uzzvanīšu?) - apstākļa vārds
tūlīt (kad uzzvanīšu?) - apstākļa vārds
- īpašības vārdu:
Es vēlos gaiši rozā telefona vāciņu.
gaiši (cik rozā?) - apstākļa vārds
gaiši (cik rozā?) - apstākļa vārds
- apstākļa vārdu:
Andrejs ļoti skaļi atbildēja uz telefona zvanu.
ļoti (cik skaļi?) - apstākļa vārds
ļoti (cik skaļi?) - apstākļa vārds
Apstākļa vārdiem ir vairākas nozīmes. Divas no tām ir: vietas un laika.
Par citām apstākļa vārda nozīmēm (veida, mēra, cēloņa un nolūka) mācīsies vēlāk.
Nozīmju pārzināšana ļauj atšķirt apstākļa vārdus no citām vārdšķirām.
Nozīme | Apstākļa vārdi |
Vietas nozīme | apakšā, augšā, augšup, apkārt, visapkārt, kur, nekur, kaut kur, tepat, še, šeit, pretī, šur tur, citur, visur, klāt, tālu, projām, pakaļ u.c. |
Laika nozīme | aizvien, atkal, arvien, dažreiz, citreiz, reiz, pašreiz, patlaban, tad, tagad, nupat, šodien, rīt, vakar, tūlīt, vienmēr, kad, tikko u.c. |
Pēc sastāva apstākļa vārdi iedalās: vienkārši, salikteņi un vārdu savienojumi:
Piemērs:
reiz, tik – vienkārši;
daudzreiz, dažreiz – salikteņi;
kaut kur, diezin cik – vārdu savienojumi.
Svarīga ir apstākļa vārda pareizrakstība.
1. Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).
2. Kopā rakstāmi ir tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar -pat:
jebkad jebkur | ikreiz | nekad nekur | turpat tepat | pavisam papilnam |
3. Atsevišķi rakstāmi tie apstākļa vārdi, kam pirmajā daļā ir vārdi kaut, diezin, diez, nez, nezin:
kaut kad kaut kur | diezin kad diezin kur | diez kad diez kur | nez kad nez kur | nezin kad nezin kur |
4. Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā.
Vārdu savienojumi pa priekšu un ne par ko nav apstākļa vārdi, un tie tiek lietoti citādā nozīmē nekā apstākļa vārdi.
Vārdu savienojumi pa priekšu un ne par ko nav apstākļa vārdi, un tie tiek lietoti citādā nozīmē nekā apstākļa vārdi.
Piemērs:
Papriekšu jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Meitenes jāpalaiž pa priekšu.
Ar nozīmi, ka meitenēm jāiet pirmajām.
Neparko nesazināšos ar viņu!
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
Mēs nerunājām ne par ko nopietnu.
Nerunājām neko nopietnu.
Apstākļa vārds pašreiz radies no vārdiem (šo) paš(u) reiz(i).
Lietot vārdu patreiz ir nepareizi.
Lietot vārdu patreiz ir nepareizi.
