Teksts ir mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmju kopums, kam ir kādi noteikti uzdevumi sazināšanās procesā.
Lai uzrakstītu tekstu, kuru izlasītu un uztvertu lasītājs, vērā jāņem vairāki noteikumi.
1. Teksts ir jāraksta konkrētam adresātam.
Nav iespējams uzrakstīt tādu tekstu, kuru saprastu pilnīgi visi.
Izlasi šo tekstu!
Un tagad izlasi arī šo tekstu!
Cik saprotami Tev tie bija?
Visticamāk, ne pārāk, un tā tam arī jābūt, jo ne viens, ne otrs teksts nav domāts Tev, piektklasniekam.
Pirmais teksts ir domāts karavīriem. Tas ir fragments no rokasgrāmatas par karavīra apģērbu un ekipējumu.
Bet otrais teksts domāts aptiekāriem un farmaceitiem. Tas ir fragments no valsts likuma, kas nosaka, kā apieties ar zālēm.
Savukārt šo gan Tev vajadzētu itin viegli saprast, jo šoreiz teksta adresāts esi tieši tu, 5. klases skolēns.
|
Skolas iekšējās kārtības noteikumi:
1. Stundas sākas pl.8:30.
2. Katra mācību stunda sākas un beidzas ar zvanu.
3. Skolēni pirms aiziešanas no skolas iepazīstas ar stundu izmaiņām nākamajai dienai.
|
2. Jābūt skaidram mērķim, ko ar šo tekstu vēlamies panākt.
Lasot mācību grāmatas, Tu iegūsti jaunas zināšanas.
Lasot ceļazīmes, Tu iegūsti informāciju, kurp doties.
Lasot telefona lietošanas informāciju, Tu saproti, kā rīkoties ar šo lietu.
3. Lai sasniegtu mērķi, katra teksta uzrakstīšanai jāizvēlas atbilstoši valodas līdzekļi.
Izlasi vecmāmiņas un mazdēla sarunu!
Visticamāk, ērkšķogas dārzā paliks nenolasītas, bet vecmāmiņa domās, ka mazdēlam pietrūkst kāda darbarīka. Un iemesls šai neizpratnei ir tāds, ka vecmāmiņa un mazdēls lieto dažādu leksikas grupu vārdus. Vecmāmiņa izmanto apvidvārdu stiķene (ērkšķoga), bet mazdēls žargonismu vaibs (noskaņa).
Tātad ir svarīgi izvēlēties vārdus, kuri tava teksta adresātam ir saprotami.
4. Saturs ir izklāstīts secīgi — ievads, galvenā daļa, nobeigums.
- Ievads ar uzvedinošiem teikumiem norāda, kas būs turpmākajā tekstā.
- Galvenā daļa atklāj to, ko autors iecerējis pateikt par izvēlēto tēmu.
- Nobeigums izsaka secinājumus par aprakstīto.
5. Reizēm tekstam ir nepieciešams krāsains fons, taču tad šādos gadījumos burtu krāsa jāsaskaņo ar fona krāsu.
Fons nedrīkst būt pārāk tumšs, kā arī abām krāsām — burtiem un fonam — jābūt harmoniskām.
Izvēlētā krāsa nedrīkst radīt "lēkājošu" efektu, kā arī jābūt pietiekami lielai atšķirībai starp fona un burtu krāsu.
Rakstītā un mutvārdu teksta salīdzināšana.
|
Kopīgais
|
|
|
1. Konkrēts adresāts.
2. Mērķis.
3. Valodas līdzekļi.
4. Saturs izklāstīts secīgi.
5. Teksta žanrs (reklāma, prezentācija, u.c.)
|
|
| Atšķirīgais | |
| Rakstītais teksts | Mutvārdu teksts |
| Izteikšanās elementi: žesti, intonācija, runas temps, mīmika, kustības, runas skaļums. | Svarīga forma (izskats), vārdu un teikumu pareizrakstība. |
|
Teksta veids
(monologs, dialogs, diskusija)
|
Teksta žanrs
(pastkarte, īsziņa, u.c.)
|
