Darbības vārdam latviešu valodā ir piecas izteiksmes:
- īstenības izteiksme;
- atstāstījuma izteiksme;
- vajadzības izteiksme;
- vēlējuma izteiksme;
- pavēles izteiksme.
Katras izteiksmes darbības vārda formas tiek lietotas atbilstoši to mērķim, proti, lai mēs kaut ko atstāstītu, izteiktu vajadzību vai novēlētu kaut ko, vai liktu kādam rīkoties.
Darbības vārdu atstāstījuma izteiksmē lieto, lai atstāstītu no kāda cita dzirdēto.
Piemērs:
Kaķi vienmēr atrod mājas. — īstenības izteiksme
Kaķi vienmēr atrodot mājas. — atstāstījuma izteiksme
Atstāstījuma izteiksmei pavisam ir četri laiki, taču par visiem tu mācīsies mazliet vēlāk.
Šobrīd tev jāiemācās no darbības vārda īstenības izteiksmes tagadnes un nākotnes formām izveidot atstāstījuma izteiksmes vienkāršo tagadni un vienkāršo nākotni.
Šos laikus veido, vārda īstenības izteiksmes celmam pievienojot -ot vai -oties.
Celms ir vārda daļa bez galotnes.
-ot tiek pievienots, ja darbības vārds nenoteiksmē beidzas ar galotni -t.
-oties tiek pievienots, ja darbības vārds nenoteiksmē beidzas ar galotni -ties.
Atstāstījuma izteiksmes vienkāršās tagadnes darināšana
Īstenības izteiksme | Atstāstījuma izteiksme |
es redz-u
es smej-os
|
es redz-ot
es smej-oties
|
Atstāstījuma izteiksmes vienkāršās nākotnes darināšana
Īstenības izteiksme | Atstāstījuma izteiksme |
es redzēš-u
es smieš-os
|
es redzēš-ot
es smieš-oties
|
Lai sekmīgi darinātu atstāstījuma izteiksmes formas, tev jāprot:
1. locīt darbības vārdu īstenības izteiksmes vienkāršajos laikos;
2. saskatīt darbības vārda celmu;
3. pārveidot darbības vārdu nenoteiksmē;
4. pievienot atbilstošo vārda beigu daļu.
Kā to izdarīt?
Atkārtosim kopā!
1. Darbības vārdus loka, izmantojot personu vietniekvārdus.
Piemērs:
es saprotu
tu saproti
viņš, viņa saprot
mēs saprotam
jūs saprotat
viņi, viņas saprot
2. Celms ir vārda daļa bez galotnes. Visvieglāk to saskatīt vienskaitļa 1. personas formā, noņemot galotni -u vai -os.
Piemērs:
es saprot-u
es saprot-os
3. Darbības vārds nenoteiksmē atbild uz jautājumu ko darīt?. Pārveidošana pamatformā ļauj pareizi izvēlēties to vārda beigu daļu, kas izveidos atstāstījuma izteiksmes formu.
Piemērs:
es saprotu - saprast
es saprotos - saprasties
4. Pēc nenoteiksmes izveidošanas kļūst skaidrs, kura vārda beigu daļa pievienojama katram darbības vārdam, lai izveidotu atstāstījuma izteiksmes formas.
Piemērs:
es saprot-ot
es saprot-oties
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
Kaķis uzmanīgi vēro, kā sieviete ienāk kūtī un dodas pie govs.
Viņa apsēžas uz ķeblīša, un pēc brīža atskan ritmisks troksnis, kad piena strūkla atsitas pret tukšu skārda spaini.
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
Kaķis uzmanīgi vērojot, kā sieviete ienākot kūtī un dodoties pie govs.
Viņa apsēžoties uz ķeblīša, un pēc brīža atskanot ritmisks troksnis, kad piena strūkla atsitoties pret tukšu skārda spaini.