Rūpīgi apskati attēlu! Vai vari paskaidrot, kādēļ ir vārdi, kas ir izcelti? Kas tiem varētu būt kopējs?
Vai pamanīji, ka visos šajos teikumos tiek uzrunāts kāds cilvēks vai cilvēku grupa. Jā, tā ir uzruna vai uzrunas grupa, kas ir izcelta katrā teikumā.
Uzruna ir vārds, ar ko uzrunā personu vai citu dzīvu būtni, arī priekšmetu vai parādību.
Uzrunu lieto:
- neformālā saziņā – sarunās ar pazīstamiem cilvēkiem, īsziņās, e-pastos, vēstulēs;
- formālā saziņā – sarunās ar nepazīstamiem cilvēkiem, ielūgumos, apsveikumos, oficiālās vēstulēs.
Uzruna bieži parādās tiešās runas teikumos.
Piemērs:
"Ernest, vai tu jau izpildīji visus mājasdarbus?" jautāja mamma.
"Minci, nāc pie manis!" ierodoties mājās, Elza noteica.
"Lietutiņ, pārtrauc līt!" iesaucās mazais Jēkabs.
Uzruna vienmēr ir vokatīva locījumā. Vokatīvam nav jautājuma, un arī uzrunai nav jautājuma, tāpēc uzruna nevar būt par teikuma locekli, jo visi teikuma locekļi atbild uz kādu jautājumu.
Piemērs:
Māsa, tu nemelo?
tu – teikuma priekšmets (kas?)
nemelo – izteicējs (ko dari?)
māsa – uzruna (nav jautājuma)
Personu vietniekvārdi tu un jūs nav uzruna. Tos ar komatiem teikumā neatdala.
Piemērs:
Ko tu, Andrej, tieši nesaproti šajā uzdevumā?
tu – teikuma priekšmets (kas?)
nesaproti – izteicējs (ko dari?)
Andrej – uzruna (nav jautājuma)
Uzruna vai uzrunas grupa var atrasties dažādās vietās teikumā. Uzruna runā tiek atdalīta ar pauzi, bet rakstos – ar komatu.
- Ja uzruna atrodas teikuma sākumā, komats liekams aiz tās.
Piemērs:
Mammu, es aiziešu pie Elzas!
- Ja uzruna atrodas teikuma vidū, komats liekams gan pirms uzrunas, gan aiz tās.
Piemērs:
Labi, Ernest, ir laiks nākt vakariņās!
- Ja uzruna atrodas teikuma beigās, komats liekams pirms tās.
Piemērs:
Paldies par palīdzību, skolotāj!
- Uzruna vai arī uzrunas grupa var būt kā atsevišķs izteikums. Tādā gadījumā aiz tās liek izsaukuma zīmi.
Piemērs:
Vecmāmiņ! Es dodos ravēt dārzu.
- Izsauksmes vārdus no uzrunas vai uzrunas grupas atdala ar komatu.
Piemērs:
Ak, mīļie bērni, kur nu tā skrienam? (ak – izsauksmes vārds, mīļie bērni– uzrunas grupa)
Tā kā uzruna ir vēršanās pie kāda, tad šādos teikumos teikuma beigu pieturzīme bieži būs izsaukuma vai jautājuma zīme.
Reizēm uzrunu var iekļaut stāstījuma teikumā, kura beigās liek punktu vai daudzpunkti.
Ja uzrunu paskaidro citi teikuma locekļi, tad izveidojas uzrunas grupa.
Piemērs:
Manu mazo suņuk, vai tu esi izsalcis?
manu mazo suņuk – uzrunas grupa
Jaunais cilvēk, vai jūs kāpsit ārā šajā pieturā?
jaunais cilvēk – uzrunas grupa
Arī uzrunas grupa ar komatiem jāatdala no pārējās teikuma daļas.
Formālā saziņā uzrunā ietilpst vārdi arī tad, ja cilvēku uzrunā:
- vārdā un uzvārdā
Piemērs:
Edgar Piebalg, Jūs gaida informācijas centrā!
- ar vārdu kungs un kundze
Piemērs:
Kārkliņa kungs, lūdzu, ienāciet manā kabinetā!
- pirms vārda vai uzvārda nosaucot amatu
Piemērs:
Skolotāj Ozoliņ, cikos rīt dodamies uz muzeju?
- pirms uzrunas raksta ļoti cienījamais, ļoti cienījamā vai augsti godātais (piemēram, vēstulēs vai ielūgumos). Vārdus Ļ. cien. attiecina uz sieviešu kārtas personu, turpretim A. god. parasti nelieto, uzrunājot sievietes.
Piemērs:
Ļ. cien. Dace Liepas kundze! Ielūdzam Jūs uz skolas ikgadējo salidojumu!
A. god. Kārli Bērziņa kungs! Ielūdzam Jūs uz mūsu koncertu "Vasaras noskaņas"!
