Teikuma priekšmetu un izteicēju sauc par teikuma gramatisko centru jeb virslocekļiem.
Teikuma gramatiskais centrs ir jānosaka, lai zinātu, vai teikums ir vienkāršs vai salikts.
Teikuma priekšmets ir virsloceklis, kas teikumā nosauc darbības darītāju vai to, kam piemīt izteicēja nosauktā pazīme. Teikuma priekšmets atbild uz jautājumu KAS?.
Vienā gramatiskajā centrā var būt ne tikai viens teikuma priekšmets, bet arī vairāki, kas saistīti ar vienu un to pašu izteicēju.
Piemērs:
Klasē uz galda stāv grāmatas un burtnīcas.
Teikuma priekšmets var būt viens vārds.
Piemērs:
Es ienācu istabā.
Teikuma priekšmets var būt arī salikts nosaukums (piemēram, cilvēka vārds un uzvārds, iespieddarba nosaukums).
Piemērs:
"Gulbju ezers" ir mans mīļākais balets.
Dažkārt teikuma priekšmets teikumā nav minēts, bet to var izsecināt no darbības vārda galotnes. Tad veidojas teikums ar ietverto teikuma priekšmetu.
Teikumos ar ietverto teikuma priekšmetu izteicējs ir darbības vārds 1. (es, mēs) vai 2. (tu, jūs) personas formā un darbības vārda galotne precīzi norāda uz vienīgo iespējamo teikuma priekšmetu.
Piemērs:
Izlasīju (es) ielūgumu un ļoti nopriecājos.
Izteicējs ir virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta darbību vai stāvokli.
Izteicējs atbild uz jautājumiem – ko dara?, kas ir?, kāds ir? – visos laikos un locījumos.
Vienā gramatiskajā centrā var būt ne tikai viens izteicējs, bet arī vairāki, kas saistīti ar vienu un to pašu teikuma priekšmetu.
Piemērs:
Pēc maratona es biju nosvīdis un noguris.
Dažkārt teikuma gramatisko centru veido nevis divi, bet viens virsloceklis, ko mēdz saukt par galveno locekli. Tas līdzinās vai nu teikuma priekšmetam vai izteicējam. To pasvītro ar trim svītrām.
Piemērs:
Skaists pavasaris. Liegi skanēja.