Īpašvārdi ir lietvārdi, kas nosauc tikai kādu noteiktu priekšmetu vai dzīvu būtni. Īpašvārdi ir rakstāmi ar lielo sākumburtu.
- cilvēku vārdi: Anna, Pēteris;
- uzvārdi: Bērziņa, Kalniņš;
- pseidonīmi: Rainis (dzejnieks Jānis Pliekšāns);
- iesaukas: Ātrais, Mazā.
Ja cilvēkam ir divi vārdi, tie abi rakstāmi ar lielo burtu.
Piemēram: Anna Marija.
Ja cilvēkam ir divi uzvārdi, tad starp tiem lieto defisi.
Piemēram: Cīrule-Putniņa.
Latviešu valodā no personas dzimuma ir atkarīga personvārdu dzimte, tāpēc vienam un tam pašam uzvārdam, kas kopējs veselai ģimenei un dzimtai, ir atšķirīgas galotnes atkarībā no tā, vai tas vīrieša vai sievietes uzvārds.
Piemēram: Anna Bērziņa, Jānis Bērziņš.
Iespējami kopdzimtes uzvārdi – Egle, Paegle, Kļava, Smilga. Tādos gadījumos dzimtes atšķirība parādās datīvā. Vīriešu dzimtē datīva galotne ir -am /-em, sieviešu dzimtei –ai /-ei.
Piemēram: Intai Smilgai, Jānim Smilgam.
3. deklinācijas lietvārdiem (vīriešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -us), vienskaitļa ģenitīvā būs galotnes -us, bet datīvā - galotne -um.
Piemēram: N. Ingus Zemgus Ģ. Ingus Zemgus D. Ingum Zemgum.
6. deklinācijas lietvārdiem (sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s) , atbilstošie vīriešu uzvārdi būs ar tādām pašām galotnēm kā sieviešu uzvārdi, tikai ar atšķirībām datīvā.
Piemēram: Annai Klintij, Jānim Klintim.