Pēc izteikuma mērķa teikumus iedala piecās grupās:
1. Stāstījuma teikums ir teikums ar samērā neitrālu emocionālo attieksmi, kurā ietverts faktu konstatējums, cilvēka darbības attēlojums. Teikuma beigās liekams punkts.
Dabā ir atnācis pavasaris.
2. Jautājuma teikums ir teikums, kas izsaka pieprasījumu pēc informācijas. Teikuma beigās liekama jautājuma zīme.
Jautājuma teikumus veido, izmantojot dažādus valodas līdzekļus.
| Partikula vai | Vai pavasaris būs drīz? |
| Vietniekvārdi kas, kurš, kāds | Kurš ir atbildīgs par saplēsto stiklu? |
| Apstākļa vārdi kā, cik, kur, kurp, kāpēc, kādēļ | Cik ilgi tu jau mani gaidi? |
| Vārdu savienojumi no kurienes, uz kurieni, līdz kurienei | No kurienes atiet autobuss uz lidostu? |
| Tikai intonācija | Drīz beigsies šī filma? |
3. Izsaukuma teikums ir teikums, kas izsaka spēcīgas jūtas. Teikuma beigās liekama izsaukuma zīme.
Cik brīnišķīgi ziedi!
4. Rosinājuma teikums ir teikums, kas izsaka gribu, lai notiktu vai nenotiktu kāda darbība. Teikumā visbiežāk ir darbības vārds pavēles izteiksmē. Rosinājuma teikuma beigās liekama izsaukuma zīme.
Apsēdies un sāc strādāt!
5. Vēlējuma teikums ir teikums, kurā izsaka vēlēšanos vai novēlējumu. Vēlējuma teikuma beigās liekama izsaukuma zīme.
Kaut rīt pārgājienā būtu saulains laiks!
Pēc uzbūves teikumus iedala šādās grupās:
1. Vienkāršs nepaplašināts teikums ir teikums, kurā ir tikai virslocekļi.
Puķes zied.
2. Vienkāršs paplašināts teikums ir teikums, kurā bez virslocekļiem ir arī citi teikuma locekļi.
Vecmāmiņas dārzā zied puķes.
3. Salikts sakārtots teikums ir teikums, kas sastāv no vismaz divām neatkarīgām daļām. Katrā teikuma daļā ir savs gramatiskais centrs. Salikta sakārtota teikuma daļas var būt saistītas bezsaikļa saistījumā vai ar saistītājvārdiem: un, arī, un arī, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim.
Starp teikuma daļām ir jāliek komats.
Atnāca pavasaris, un drīz ieradās strazdi.
4. Salikts pakārtots teikums ir teikums, kas sastāv no virsteikuma ( neatkarīgās daļas ) un vismaz viena palīgteikuma (atkarīgās daļas).
Palīgteikumu parasti ievada pakārtojuma vārdi:
- pakārtojuma saikļi – ka, lai, vai, ja, jo, tāpēc ka, tādēļ ka, tā ka, tā kā, līdz, līdzko, tiklīdz, tiklīdz kā, lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī u.c.;
- attieksmes vietniekvārdi (dažādos locījumos) – kas, kurš, kura, kāds, kāda;
- apstākļa vārdi – kad, kur, kā, kāpēc, cik;
- vārdu grupas – no kurienes, uz kurieni u.c.
Starp teikuma daļām ir jāliek komats. Palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, virsteikuma vidū, aiz virsteikuma.
Vecāki teica, ka rīt brauksim pie vecmāmiņas.