Literārā valoda, ko lietojam kā rakstiskos, tā mutvārdu tekstos, nosaka, kādus vārdus, frāzes un teikumus izvēlēties, tāpēc svarīgi izprast, kāda stila teksts tas ir.
Literārās valodas tekstiem ir savas valodas īpatnības un uzdevums, tāpēc tie tiek iedalīti valodas piecos funkcionālajos stilos.
Daiļliteratūras stils — stāsts, dzejolis, luga u.c.
Lietišķo rakstu — apsveikums, ielūgums, sludinājums, vēstule u.c.
Zinātniskais un populārzinātniskais — enciklopēdijas, pētījumi, raksti ar konkrētiem zinātniskiem faktiem u.c.
Publicistikas — intervijas, žurnālu, avīžu interneta, raksti u.c.
Sarunvalodas — ikdienas sarunas ar īsiem teikumiem, žargonu, slengu u.c.
Svarīgi!
Tekstu veidojot, autors var izmantot arī tēlainās izteiksmes līdzekļus, tādus kā metafora, salīdzinājums, epitets, personifikācija, pamazināmās vārdu formas u.c. Par to tu vairāk mācies literatūras stundās.
Autors domā ne tikai par sava teksta uzdevumu, bet arī par emocijām, ko tas rada. Var izmantot tekstā neitrālas nokrāsas un emocionālas nokrāsas vārdus.
Daļai vārdu piemīt kāda emocionāla nozīmes nokrāsa.
Piemērs:
Mazs cilvēks — bērns — neitrāla nokrāsa
Bērniņš — mīļuma nokrāsa, mīļa attieksme pret kādu bērnu
Zeņķis — negatīva nokrāsa, negatīva attieksme pret kādu zēnu
Mazs cilvēks — bērns — bērniņš, zēns — zeņķis
Bērniņš — mīļuma nokrāsa, mīļa attieksme pret kādu bērnu
Zeņķis — negatīva nokrāsa, negatīva attieksme pret kādu zēnu
Mazs cilvēks — bērns — bērniņš, zēns — zeņķis
Vārda pozitīvā emocionālā nokrāsa izsaka patiku, mīļumu, sirsnīgumu, labvēlību, cildinājumu un cieņu. Šādu nokrāsu iespējams izteikt ar īpašiem atvasinājumiem – mīļvārdiņiem.
Emocionālu nokrāsu piešķir arī sarunvalodas vārdi un barbarismi - nevēlami aizguvumi no citām valodām.
Piemērs:
učene (no krievu valodas), zapte (no vācu valodas), imidžs (no angļu valodas)
Emocionāls — tāds, kurā izpaužas jūtas un emocijas.
- izteikties nievājoši,
- izteikties ar mīļumu un maigumu, lietojot pamazināmās formas vārdus,
- pazemināt vai pacelt,
- pamazināt vai palielināt tēlu un tā nozīmi.
Vārda pozitīvā emocionālā nokrāsa izsaka patiku, mīļumu, sirsnīgumu, labvēlību, cildinājumu un cieņu. Šādu nokrāsu iespējams izteikt ar īpašiem atvasinājumiem – deminutīviem jeb mīļvārdiņiem. Ar izskaņām var izrādīt attieksmi pret vārdu.
Mīļuma, maiguma attieksme
-ene, -ēns — vilcēns
-iņš, -iņa — galdiņš, dieniņa
-ītis, -īte — sunītis, pīlīte
-sniņa — sirsniņa
-tiņš, -tiņa — medutiņš
Nievājoša attieksme
-elis, -ele — netīrelis, lapele
Piemērs:
Maiguma, mīļuma izpausme
Tu, siļķīt, sīkzivtiņ,
Tu man maizes arājiņa;
Tu, plekstīt, platspārniņ,
Tu man naudas kalējiņa.
Tu, siļķīt, sīkzivtiņ,
Tu man maizes arājiņa;
Tu, plekstīt, platspārniņ,
Tu man naudas kalējiņa.
Nievājoša, nicīga attieksme
Sen dzirdēju, nu redzēju,
Tā puišeļa bagātību:
Seši podi rutku lapu,
Līka ķēve stallī stāv.
Svarīgi!
Tautasdziesma sevī ietver ikdienas dzīvei svarīgas mācības.
Piemērs:
Uz Ventiņas laba dzīve,
Tur migliņa ilgi stāv:
Var miedziņu izgulēt,
Var darbiņu padarīt.
Tur migliņa ilgi stāv:
Var miedziņu izgulēt,
Var darbiņu padarīt.