Pirms lasi tālāk, atkārto, ko tu jau zini par apstākļa vārdiem 4.klases tēmā "Apstākļa vārds".
Apstākļa vārdi ir patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.
Apstākļa vārdi parasti paskaidro:
- darbības vārdu:
Tūlīt uzzvanīšu tētim.
tūlīt (kad uzzvanīšu?) – apstākļa vārds
tūlīt (kad uzzvanīšu?) – apstākļa vārds
- īpašības vārdu:
Es vēlos gaiši rozā telefona vāciņu.
gaiši (cik rozā?) – apstākļa vārds
gaiši (cik rozā?) – apstākļa vārds
- apstākļa vārdu:
Andrejs ļoti skaļi atbildēja uz telefona zvanu.
ļoti (cik skaļi?) – apstākļa vārds
ļoti (cik skaļi?) – apstākļa vārds
Apstākļa vārdiem ir piecas dažādas nozīmes – vietas, laika, veida, mēra, cēloņa un nolūka.
|
Nozīme
|
Apstākļa vārdi
|
|
Vietas nozīme
|
apakšā, augšā, augšup, apkārt, visapkārt, kur, nekur, kaut kur, tepat, še, šeit, pretī, šur tur, citur, visur, klāt, tālu, projām, pakaļ u.c. |
|
Laika nozīme
|
aizvien, atkal, arvien, dažreiz, citreiz, reiz, pašreiz, patlaban, tad, tagad, nupat, šodien, rīt, vakar, tūlīt, vienmēr, kad, tikko u.c. |
|
Veida nozīme
|
kā, tā, šā, tāpat, sēdus, stāvus, braukšus, jāšus, vaļā, ātri, pēkšņi, klusām, lēnām, citādi, divatā, trijatā u.c. |
|
Mēra nozīme
|
cik, tik, maz, mazāk, daudz, vairāk, ļoti, pavisam, diezgan u.c. |
|
Cēloņa vai nolūka nozīme
|
kādēļ, kālab, kāpēc, tādēļ, tāpēc |
Lielākā daļa apstākļa vārdu ir radušies no citu vārdšķiru formām un vārdu savienojumiem.
Daļa apstākļa vārdu, piemēram, kad, kur, tad, ir pirmatnīgi.
1. Gandrīz no visiem īpašības vārdiem var darināt apstākļa vārdus, īpašības vārda celmam pievienojot -i, -u vai -ām:
kluss – klusi, klusu, klusām
Visbiežāk apstākļa vārdus no īpašības vārdiem darina, pievienojot -i.
Apstākļa vārdiem, kas radušies no īpašības vārdiem, ir salīdzināmās pakāpes.
kluss – klusi, klusu, klusām
Visbiežāk apstākļa vārdus no īpašības vārdiem darina, pievienojot -i.
Veidojot apstākļa vārdiem salīdzināmās pakāpes, jāatceras, ka apstākļa vārdi ir nelokāmi.
klusi – klusāk – visklusāk
klusi – klusāk – visklusāk
Īpatnējas salīdzināmās pakāpes ir apstākļa vārdam daudz.
daudz – vairāk – visvairāk
2. Pamata skaitļa vārdiem pievienojot -atā, radušies apstākļa vārdi divatā, trijatā, četratā u.c.
No skaitļa vārdiem radušies arī tādi apstākļa vārdi kā vispirms, aizvien, otrtik, divtik u.c.
No skaitļa vārdiem radušies arī tādi apstākļa vārdi kā vispirms, aizvien, otrtik, divtik u.c.
3. No lietvārdiem cēlušies tādi apstākļa vārdi kā mūžam, brīžam, laikam, pulka, drusciņ, vakar, augšā, apakšā, iekšā, ārā, kopā, laikā, vietām, vietumis u.c.
4. No darbības vārdiem darināti tādi apstākļa vārdi kā stāvu, stāvus, tupu, braukšus, skriešus, sēdus, peldus u.c.
Ir apstākļa vārdi, kuriem saikne ar citu vārdšķiru vārdiem ir zudusi: atkal, cik, gana, drīz, jau, ļoti, prom, nu, nost, tik, vēl.
Pēc sastāva apstākļa vārdus iedala: vienkārši, salikteņi un vārdu savienojumi:
Piemērs:
reiz, tik – vienkārši;
daudzreiz, dažreiz – salikteņi;
kaut kur, diezin cik – vārdu savienojumi.
Svarīga ir apstākļa vārda pareizrakstība.
1. Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).
tikko – tik + ko;
otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).
2. Kopā rakstāmi ir tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar -pat: jebkad, jebkur, ikreiz, nekur, nekad, pavisam, papilnam, turpat, tāpat, tikpat.
3. Atsevišķi rakstāmi tie apstākļa vārdi, kam pirmajā daļā ir vārdi kaut, diezin, diez, nez, nezin: kaut kad, kaut kā, kaut kur, kaut cik, nezin kad, nezin kā, nezin kur, nezin cik, nez kad, nez kā, nez kur, diezin kad, diezin kā, diezin kur, diezin cik, diez kad, diez kā, diez kur, diez kad.
4. Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā.
Vārdu savienojumi pa priekšu un ne par ko nav apstākļa vārdi, un tie tiek lietoti citādā nozīmē nekā apstākļa vārdi.
Vārdu savienojumi pa priekšu un ne par ko nav apstākļa vārdi, un tie tiek lietoti citādā nozīmē nekā apstākļa vārdi.
Piemērs:
Papriekšu jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Meitenes jāpalaiž pa priekšu.
Vietas nozīme – meitenēm jāiet pirmajām.
Neparko nesazināšos ar viņu!
Nekādā gadījumā nesazināšos ar viņu.
Nekādā gadījumā nesazināšos ar viņu.
Mēs nerunājām ne par ko nopietnu.
Nerunājām neko nopietnu.
Teikumā apstākļa vārds ir teikuma palīgloceklis – apstāklis.
Nedrīkst sajaukt terminus:
- apstākļa vārds ir vārdšķira;
- apstāklis ir teikuma palīgloceklis, par kuru var būt ne tikai apstākļa vārds, bet arī lietvārds.
Aiz apstākļa vārdiem daudz, vairāk, visvairāk, maz, mazāk, vismazāk, cik, tik lietvārdi lietojami ģenitīvā.
Apstākļa vārds kad saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām. Piemēram, Es nezinu, kad vecāki atgriezīsies no ceļojuma. Ja nav laika nozīmes, jālieto saiklis ka. Piemēram, Es zinu, ka vecāki šodien neatgriezīsies no ceļojuma.
Nav pareizi lietot vietas apstākli kaut kur laika nozīmē. Piemēram, Satiksimies kaut kad maijā (nevis kaut kur maijā).
Apstākļa vārds pašreiz radies no vārdiem (šo) paš(u) reiz(i).
Svarīgi!
Lietot vārdu patreiz ir nepareizi.