Svarīgi!
Skaitļa vārds ir vienīgā vārdšķira, kuras pieraksts iespējams divos veidos – gan ar vārdiem, gan cipariem.
Piemērs:
Simts kumeļu kopā sajūgti.
100 kumeļu kopā sajūgti.
Pierakstā izmantojami gan arābu, gan romiešu cipari.
 
Par arābu cipariem sauc to skaitļa vārdu pierakstu, kāds izveidojās Indijā apmēram pirms 1500 gadiem un kas 7. gadsimta arābu iekarojumu dēļ nonāca arī Eiropā.
Tā kā eiropieši, nezinādami ciparu izcelsmi, pārņēma tos no arābiem, tad ieviesās apzīmējums “arābu cipari”.
Piemērs:
13. dzīvoklis
101 dalmācietis
Romiešu cipari ir senāki par arābu cipariem. Pirmie romiešu rakstu pieminekļi ir no 6. līdz 7. gadsimtam pirms mūsu ēras. Tas ir laiks, kad Romas valsts kļuva par lielu un varenu impēriju, tāpēc gluži loģiski izplatījās arī romiešu lietotā latīņu valoda un skaitļu pieraksts.

Romiešu pierakstā ir septiņi cipari:
I
\(1\)
V
\(5\)
X
\(10\)
L
\(50\)
C
\(100\)
D
\(500\)
M
\(1000\)

Ja vieninieku raksta cita cipara labajā pusē, tas jāpieskaita.
II
\(1+1=2\)
VI
\(5+1=6\)
XII
\(10+1+1=12\)
Svarīgi!
Pieskaitīšanu veic tikai līdz trim vieniniekiem, četrus vieniniekus nepievieno.
VIII ir 8, bet IX ir 9.

Ja vieninieku raksta cita cipara kreisajā pusē, tas jāatņem.
IV
\(5-1=4\)
IX
\(10-1=9\)
IC
\(100-1=99\)

Ja skaitlī cits aiz cita seko vienādi cipari, tie jāsaskaita.
XX
\(10+10=20\)
CCC
\(100+100+100=300\)

Cipari jāsaskaita arī tad, ja aiz lielāka seko par to mazāks cipars.
XVI
\(10+5+1=16\)
MDCLXVI
\(1000+500+100+50+10+5+1=1666\)

Atņemšana jāveic tad, ja mazākais cipars atrodas pirms lielākā.
XL
\(50-10=40\)
XLIX
\((50-10)+(10-1)=49\)
 
Svarīgi!
Romiešu ciparu pieraksta sistēmā nav apzīmējuma skaitlim \(0\).
Arābu cipari lietojami, pierakstot gan pamata, gan kārtas skaitļa vārdus, bet romiešu cipari lietojami tikai kārtas skaitļa vārdu pierakstam.
arābu cipari
romiešu cipari
1 klase
(viena klase)
Pēteris I
(Pēteris Pirmais)

Ja arābu cipari izmantoti kārtas skaitļu pierakstam, aiz cipara liekams punkts.
Piemērs:
1. kabinets (pirmais kabinets)
Aiz romiešu cipariem punktu neliek.
 
Latviešu valodā tradicionāli gada skaitli un datumu parasti pieraksta ar arābu cipariem, bet gadsimtu – visbiežāk ar romiešu cipariem.
Piemērs:
2010. gada 1. septembris.
XXI gadsimts.
Latviešu valodā gadu un datumu var pierakstīt dažādi.
Piemērs:
2010. gada 18. novembrī.
2010. g. 23. dec.
2010. g. 31. XII.
23. 06. 2010.
Izrunājot gadskaitli, lietojama nelokāmā forma "tūkstoš".
Piemērs:
1919. gads - tūkstoš deviņi simti deviņpadsmitais gads