Latviešu valodu bagātu dara darbības vārda īpaša forma – divdabji, tie, kam divas dabas.
Par divdabjiem sauc īpaši veidotas darbības vārda formas.
- darbības vārda un īpašības vārda daba;
- darbības vārda un apstākļa vārda daba.
Piemērs:
Nosarmojošo koku galotnes atgādināja kalnu virsotnes.
Divdabis: nosarmojošo;
pamatā darbības vārds nosarmot;
vārds izsaka pazīmi kādu koku? – nosarmojušo.
Vārdam nosarmojošo ir darbības vārda nosarmot sakne, un to var locīt kā īpašības vārdu.
kas? nosarmojošie koki
kā? nosarmojošo koku
kas? nosarmojošie koki
kā? nosarmojošo koku
Saule norietot apzeltīja koku galotnes.
Divdabis: norietot;
pamatā darbības vārds norietēt;
vārds izsaka darbības veidu kādā veidā apzeltīja? – norietot.
Vārdam norietot ir darbības vārda norietēt sakne, un tas izsaka darbības veidu, turklāt ir nelokāms kā apstākļa vārds.
Latviešu valodā ir vairākas divdabju grupas. Katrai no šīm grupām ir savas raksturīgas izskaņas vai galotnes.
Divdabjus veido no darbības vārda celmiem.
Svarīgi!
Atceries jēdzienus!
Celms – vārda daļa bez galotnes.
Izskaņa – vārda piedēklis un galotne; ja vārdam ir vairāki piedēkļi, tad pēdējais piedēklis un galotne.
Celms – vārda daļa bez galotnes.
Izskaņa – vārda piedēklis un galotne; ja vārdam ir vairāki piedēkļi, tad pēdējais piedēklis un galotne.
Divdabju veidošanā izmanto trejādus darbības vārda celmus:
No nenoteiksmes celma veido:
- lokāmos ciešamās kārtas pagātnes divdabjus ar izskaņām -ts un -ta: kaltēt – kaltē-ts;
- daļēji lokāmos divdabjus ar izskaņām -dams, -dama, -damies, -damās: kaltēt – kaltē-dams.
No tagadnes celma veido:
- lokāmos darāmās kārtas tagadnes divdabjus ar izskaņām -ošs, -oša: lidot – lidoju – lidoj-ošs;
- lokāmos ciešamās kārtas tagadnes divdabjus ar izskaņām -ams, -ama, -āms, -āma: lietot – lietoju – lietoj-ams; lasīt – lasu – las-āma;
- nelokāmos divdabjus ar piedēkli -ot un izskaņu -oties: lēkšot – lēkšoju – lēkšoj-ot;
- nelokāmos divdabjus ar piedēkli -am, -ām vai izskaņu -amies, -āmies: lavierēt – lavierēju – lavierēj-am.
No pagātnes celma veido lokāmos darāmās kārtas divdabjus ar galotnēm -is, -ies un izskaņām -usi, -usies:
pagūt – paguvu – paguv-is; palocīt – palocīju – palocīj-usi; palocīties – palocījos – palocīj-usies.
Darbības vārda celmam pievieno attiecīgā divdabja izskaņu vai galotni.
Ja divdabi veido no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, tad arī divdabja izskaņa vai galotne ir atgriezeniska.
Piemērs:
mazgāties – mazgādamies
lūkoties – lūkojamies
steigties – steigusies
lūkoties – lūkojamies
steigties – steigusies
Lai labāk apgūtu divdabju veidošanu no darbības vārdu celmiem, var noderēt šis video.
Svarīgi!
No visiem darbības vārdiem var izveidot divdabjus, bet ne jebkurš darbības vārds var veidot visus divdabjus.
Ir dažas vārdšķiru formas, kuru izskaņas vai galotnes ir līdzīgas divdabju izskaņām vai galotnēm, bet tiem nav darbības vārda dabas:
| Divdabis | Vārdšķiras forma |
|
-is
|
|
|
nosalis – nosalt
|
lācis, cālis – lietvārdi
|
|
-ošs
|
|
|
dzirkstošs – dzirkstīt
|
košs – īpašības vārds |
| -am, -ām | |
|
lasām - lasīt;
guļam – gulēt
|
projām, aplam – apstākļa vārds;
vecam, slapjam – īpašības vārds datīvā;
[mēs] guļam, gulējām – darbības vārds daudzskaitļa 2. personā
|
| -ts, -ta, -tā | |
|
uzcelts - uzcelt;
lasīta – lasīt;
prasītā – prasīt
|
kāts, prāts – lietvārds;
lēts, svēta – īpašības vārds;
divatā, trijatā – apstākļa vārds
|
|
-ot
|
|
|
lecot, darbojoties
|
piedot, dusmoties – darbības vārds nenoteiksmē;
atdošot, smiešoties – darbības vārds vēlējuma izteiksmē
|
