Īstenības izteiksme
Darbības vārds īstenības izteiksmē nosauc darbību, kas notiek pašlaik, kas jau ir notikusi vai kas notiks. Nav izteiksmes rādītāja.
Piemērs:
Es roku grāvi.
Es vakar raku grāvi.
Es rīt rakšu grāvi.
Es vakar raku grāvi.
Es rīt rakšu grāvi.
Darbības vārda laiki īstenības izteiksmē
Darbības vārdam īstenības izteiksmē ir 6 laiki: 3 vienkāršie un 3 saliktie.
Ir vienkāršā tagadne, vienkāršā pagātne, vienkāršā nākotne; saliktā tagadne, saliktā pagātne un saliktā nākotne.
Vienkāršā tagadne | ceļu |
Vienkāršā pagātne | cēlu |
Vienkāršā nākotne | celšu |
Saliktā tagadne | esmu cēlis |
Saliktā pagātne | biju cēlis |
Saliktā nākotne |
būšu cēlis
|
Īstenības izteiksmes vienkāršā tagadne
Darbības vārds vienkāršajā tagadnē izsaka darbību, kas pašlaik risinās un vēl nav pabeigta.
Piemērs:
Es rakstu vēstuli. Mēs gaidām ciemiņus. Jūs braucat mājās.
Ir jāievēro, kā veido īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes personu formas!
- Dažiem darbības vārdiem, kam nenoteiksmē galotnes priekšā ir līdzskanis k vai g, līdzskaņu mija ir tikai vienskaitļa 2. (tu) personas formā.
Piemērs:
k-c vilkt — velku, velk, velkam, velkat, velc
g-dz bēgt — bēgu, bēg, bēgam, bēgat, bēdz
- Darbības vārdiem, kam nenoteiksmē izskaņu -ēt vai -īt priekšā ir līdzskanis c vai dz, visās personu formās galotnes priekšā ir līdzskanis k vai g.
Piemērs:
mocīt — moku, moki, moka, mokām, mokāt
mācēt — māku, māki, māk, mākam, mākat
Runājot un rakstot jāiegaumē!
Svarīgi!
Garais patskanis ā jārunā un jāraksta darbības vārdu (-īt, -ināt, arī darbības vārdā zināt) daudzskaitļa 1. (mēs) un 2. (jūs) personas formā.
Piemērs:
zināt — zinām — zināt
gaidīt — gaidām — gaidāt
Svarīgi!
Garā patskaņa ā izruna un rakstība jāievēro arī atgriezeniskajos darbības vārdos (-īties, -ināties) vienskaitļa (viņš, viņa) un daudzskaitļa 3. (viņi, viņas) personā, kā arī daudzskaitļa 1. un 2. personā.
Piemērs:
atvadīties — viņš, viņa, viņi, viņas atvadās
vizināties — mēs vizināmies — vizināties
Īstenības izteiksmes vienkāršā pagātne
Darbības vārds vienkāršajā pagātnē izsaka darbību, kas ir notikusi.
Piemērs:
Viņi lasīja ogas. Mēs braucām ekskursijā. Mežā vakar pastaigājās daudz cilvēku.
Svarīgi!
Īpaši jāievēro, ka garais piedēkļa patskanis -ā-, -ē-, -ī- pagātnes piedēkļa -j- priekšā nesaīsinās.
Piemērs:
dziedāju, sēdēju gaidīju
Darbības vārdiem mīt, vīt, līt u.tml. pagātnes formās saknē jāraksta īsais patskanis i.
Piemērs:
mīt — miju, miji, mija, mijām, mijāt
salīt — saliju, saliji, salija, salijām, salijāt
Vienkāršā nākotne
Darbības vārds vienkāršajā nākotnē izsaka darbību, kas notiks.
Piemērs:
Es celšu māju. Tu brauksi ciemos. Mēs skatīsimies televizoru.
Svarīgi!
Vienkāršās nākotnes formai daudzskaitļa 2. (jūs) personā ir iespējamas divējādas galotnes: -it un -iet. Valodā iespējams lietot abas galotnes, bet ieteicamāka ir galotne -it (-ities), jo tā ir vecāka.
Piemērs:
brauksit — brauksiet,
celsit — celsiet,
vedīsit — vedīsiet,
pamodīsities — pamodīsieties,
pārliecināsities — pārliecināsieties,
iestāsities — iestāsieties u.tml.
Īstenības izteiksmes saliktie laiki
Salikto laiku formas norāda uz pabeigtu darbību.
Salikto laiku formas veido ar palīgdarbības vārdu būt, nebūt un lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (-is, -ies, -usi, -usies). Palīgdarbības vārdi būt, nebūt mainās laikos, bet divdabis — skaitļos un dzimtēs.
Piemērs:
Saliktā tagadne: esmu braucis, esi braukusi, ir braucis, esam braukuši, esat braukuši, ir braukuši, neesmu braukusi, nav braukuši u.c.
Saliktā pagātne: biju braucis, biji braucis, bija braucis, bijām braukuši, bijāt braukuši, bija braukušas, nebija braucis, nebijāt braukuši u.c.
Saliktā nākotne: būšu braucis, būsi braucis, būs braucis, būsim braukuši, būsiet/būsit braukuši, būs braukuši, nebūsi braukusi, nebūs braukušas u.c.