Īstenības izteiksme
Darbības vārds īstenības izteiksmē nosauc darbību, kas notiek pašlaik, kas jau ir notikusi vai kas notiks. Nav izteiksmes rādītāja. 
Piemērs:
Es roku grāvi.
Es vakar raku grāvi.
Es rīt rakšu grāvi.
Darbības vārda laiki īstenības izteiksmē 
Darbības vārdam īstenības izteiksmē ir 6 laiki: 3 vienkāršie un 3 saliktie.
Ir vienkāršā tagadne, vienkāršā pagātne, vienkāršā nākotne; saliktā tagadne, saliktā pagātne un saliktā nākotne.
 
Vienkāršā tagadne ceļu 
Vienkāršā pagātne cēlu
Vienkāršā nākotne celšu
Saliktā tagadne esmu cēlis
Saliktā pagātne biju cēlis
Saliktā nākotne
būšu cēlis
 
Īstenības izteiksmes vienkāršā tagadne
Darbības vārds vienkāršajā tagadnē izsaka darbību, kas pašlaik risinās un vēl nav pabeigta.
Piemērs:
Es rakstu vēstuli. Mēs gaidām ciemiņus. Jūs braucat mājās.
Ir jāievēro, kā veido īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes personu formas!
  • Dažiem darbības vārdiem, kam nenoteiksmē galotnes priekšā ir līdzskanis k vai g, līdzskaņu mija ir tikai vienskaitļa 2. (tu) personas formā.
Piemērs:
k-c vilkt — velku, velk, velkam, velkat, velc
g-dz bēgt — bēgu, bēg, bēgam, bēgat, bēdz 
  •  Darbības vārdiem, kam nenoteiksmē izskaņu -ēt vai -īt priekšā ir līdzskanis c vai dz, visās personu formās galotnes priekšā ir līdzskanis k vai g.
Piemērs:
mocīt — moku, moki, moka, mokām, mokāt
mācēt — māku, māki, māk, mākam, mākat
Runājot un rakstot jāiegaumē!
Svarīgi!
Garais patskanis ā jārunā un jāraksta darbības vārdu (-īt, -ināt, arī darbības vārdā zināt) daudzskaitļa 1. (mēs) un 2. (jūs) personas formā.
Piemērs:
zināt — zinām — zināt
gaidīt — gaidām — gaidāt
Svarīgi!
Garā patskaņa ā izruna un rakstība jāievēro arī atgriezeniskajos darbības vārdos (-īties, -ināties) vienskaitļa (viņš, viņa) un daudzskaitļa 3. (viņi, viņas) personā, kā arī daudzskaitļa 1. un 2. personā.
Piemērs:
atvadīties — viņš, viņa, viņi, viņas atvadās
vizināties — mēs vizināmies — vizināties
Īstenības izteiksmes vienkāršā pagātne
Darbības vārds vienkāršajā pagātnē izsaka darbību, kas ir notikusi.
Piemērs:
Viņi lasīja ogas. Mēs braucām ekskursijā. Mežā vakar pastaigājās daudz cilvēku.
 
Svarīgi!
Īpaši jāievēro, ka garais piedēkļa patskanis -ā-, -ē-, -ī- pagātnes piedēkļa -j- priekšā nesaīsinās.
Piemērs:
dziedāju, sēdēju gaidīju
Darbības vārdiem mīt, vīt, līt u.tml. pagātnes formās saknē jāraksta īsais patskanis i.
Piemērs:
mīt — miju, miji, mija, mijām, mijāt
salīt — saliju, saliji, salija, salijām, salijāt
Vienkāršā nākotne
Darbības vārds vienkāršajā nākotnē izsaka darbību, kas notiks.
Piemērs:
Es celšu māju. Tu brauksi ciemos. Mēs skatīsimies televizoru.
Svarīgi!
Vienkāršās nākotnes formai daudzskaitļa 2. (jūs) personā ir iespējamas divējādas galotnes: -it un -iet. Valodā iespējams lietot abas galotnes, bet ieteicamāka ir galotne -it (-ities), jo tā ir vecāka.
Piemērs:
brauksit — brauksiet,
celsit — celsiet,
vedīsit — vedīsiet,
pamodīsities — pamodīsieties,
pārliecināsities — pārliecināsieties,
iestāsities — iestāsieties u.tml.
Īstenības izteiksmes saliktie laiki
Salikto laiku formas norāda uz pabeigtu darbību.
Salikto laiku formas veido ar palīgdarbības vārdu būt, nebūt un lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (-is, -ies, -usi, -usies). Palīgdarbības vārdi būt, nebūt mainās laikos, bet divdabis — skaitļos un dzimtēs.
Piemērs:
Saliktā tagadne: esmu braucis, esi braukusi, ir braucis, esam braukuši, esat braukuši, ir braukuši, neesmu braukusi, nav braukuši u.c.
Saliktā pagātne: biju braucis, biji braucis, bija braucis, bijām braukuši, bijāt braukuši, bija braukušas, nebija braucis, nebijāt braukuši u.c.
Saliktā nākotne: būšu braucis, būsi braucis, būs braucis, būsim braukuši, būsiet/būsit braukuši, būs braukuši, nebūsi braukusi, nebūs braukušas u.c.