Atstāstījuma izteiksme
Darbības vārds atstāstījuma izteiksmē norāda, ka runātājs atstāsta citu cilvēku izteiktās domas, par kuru patiesību nav pārliecinājies. Izteiksmes rādītājs ir piedēklis -ot- vai izskaņa -oties.
Piemērs:
Mednieki esot redzējuši lāci. Tas dzīvojot biezajā mežā.
Darbības vārdam atstāstījuma izteiksmē ir četri laiki -
Darāmā kārta:
vienkāršā tagadne — viņš ēdot,
vienkāršā nākotne — viņš ēdīšot,
saliktā tagadne — viņš esot ēdis,
saliktā nākotne — viņš būšot ēdis.
vienkāršā tagadne — viņš ēdot,
vienkāršā nākotne — viņš ēdīšot,
saliktā tagadne — viņš esot ēdis,
saliktā nākotne — viņš būšot ēdis.
Atstāstījuma izteiksmesformu veidošana darāmajā kārtā
Vienkāršo tagadni darāmajā kārtā veido no tagadnes celma (viss vārds bez galotnes), tiešajiem darbības vārdiem pievienojot piedēkli -ot, bet atgriezeniskajiem — izskaņu -oties.
Piemērs:
celt — ceļu — ceļot
atkāpties — atkāpjos — atkāpjoties
Vienkāršo nākotni veido no īstenības izteiksmes vienkāršās nākotnes 1. personas (es), izmantojot to pašu piedēkli vai izskaņu.
Piemērs:
celšu — celšot
vedīšu — vedīšot
priecāšos — priecāšoties
Svarīgi!
Visus saliktos laikus veido ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (-is, -usi, -ies, -usies u.c.).
Salikto tagadni veido ar palīgdarbības vārdu būt, nebūt atstāstījuma izteiksmē (esot/neesot) un divdabi.
Piemērs:
saukt — esot saucis/esot saukusi; neesot saucis/neesot saukusi
pamosties — esot pamodies/esot pamodusies
Salikto nākotni veido ar palīgdarbības vārdu būšot/nebūšot un divdabi.
Piemērs:
pateikt — būšot pateicis/nebūšot pateicis
klausīties — būšot klausījies/nebūšot klausījies
vienkāršā tagadne — viņš tiekot gaidīts,
vienkāršā nākotne — viņš tikšot gaidīts,
saliktā tagadne — viņš esot gaidīts,
saliktā nākotne — viņš būšot gaidīts.
Atstāstījuma izteiksmes formu veidošana ciešamajā kārtā.
Svarīgi!
Visus laikus veido ar lokāmo ciešamās kārtas pagātnes divdabi (-ts, -ta).
Vienkāršo tagadni ciešamajā kārtā veido ar palīgdarbības vārdu tiekot/topot un divdabi.
Piemērs:
rakstīt — tiekot rakstīts/topot rakstīts
gaidīt — tiekot gaidīts/topot gaidīts
Vienkāršo nākotni ciešamajā kārtā veido ar palīgdarbības vārdu tikšot/tapšot un divdabi.
Piemērs:
ravēt — tikšot ravēts/tapšot ravēts
sajaukt — tikšot sajaukts/tapšot sajaukts
Salikto tagadni veido ar palīgdarbības vārdu būt atstāstījuma izteiksmē esot/neesot un divdabi.
Piemērs:
lasīt — esot lasīts/neesot lasīts
aiznest — esot aiznesta/neesot aiznesta
Salikto nākotni veido ar palīgdarbības vārdu būšot/nebūšot un divdabi.
Piemērs:
izrēķināt — būšot izrēķināts/nebūšot izrēķināts
izsmelt — būšot izsmelta/nebūšot izsmelta
Svarīgi!
Atstāstījuma izteiksmes darāmās kārtas vienkāršajos laikos visām darbības vārda personām ir viena un tā pati forma.
Piemērs:
es ejot, tu ejot, viņš/viņa ejot, mēs ejot, jūs ejot, viņi/viņas ejot
es iešot, tu iešot, viņš/viņa iešot, mēs iešot, jūs iešot, viņi/viņas iešot
Atstāstījuma izteiksmi izmanto, pārveidojot tiešās runas teikumu par netiešās runas teikumu.
Piebilde kļūst par virsteikumu, bet tiešā runa — par palīgteikumu.
Palīgteikumā darbības vārds jāpārveido atstāstījuma izteiksmē, kā arī 1. vai 2. personas vietniekvārds jāpārveido 3. personā.
Palīgteikumā darbības vārds jāpārveido atstāstījuma izteiksmē, kā arī 1. vai 2. personas vietniekvārds jāpārveido 3. personā.
Ja tiešās runas teikumā ir izsauksmes vārds vai uzruna, tad netiešajā runā tas zūd.
Kārlis teica: "Andri! Mēs, redz, ar ģimeni svētdien brauksim uz Siguldu!"
Kārlis teica Andrim, ka viņš ar ģimeni svētdien braukšot uz Siguldu.
Svarīgi!
Ir ļoti jāuzmanās, lai atšķirtu 3 darbības vārdu formas, kuras beidzas vienādi ar -ot, -oties — nenoteiksme, atstāstījuma izteiksme un nelokāmais divdabis.
Nenoteiksme — ko darīt? — gudrot, burtot, skoloties, skaidroties.
Atstāstījuma izteiksme — ko darot? — gudrojot, burtojot, skolojoties, skaidrojoties.
Nelokāmais divdabis — bez jautājuma — gudrojot, burtojot, skolojot, skaidrojoties.
Šīs 2 pēdējās var atšķirt tikai pēc uzdevuma teikumā.
