Svarīgi!
Par literāro valodu var uzskatīt koptu, normētu valodu, kam ir gan mutvārdu, gan rakstu forma.
Par latviešu valodas rakstības izcelsmi tiek minētas dažādas hipotēzes. Latviešu valoda kā nacionāla valoda izveidojās no 4 baltu cilšu valodām, saplūšanas procesam beidzoties apmēram 16. gadsimtā.
Pirmā zināmā latviešu valodā rakstītā un saglabātā grāmata ir 1585. gadā Viļņā izdotais katoļu katehisms – kristīgās mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā.
Gan šīs, gan nākamo grāmatu, kas visas bija reliģiska satura, autori bija vācu mācītāji, kas izmantoja tā laika vācu rakstības principus. Vācu valodas un latviešu valodas skaņu sistēma ir atšķirīga, tāpēc pirmajiem rakstniekiem bija nopietnas grūtības atveidot latviešu valodas skaņas ar vācu valodas burtiem (vācu valodā nav garo patskaņu un mīksto līdzskaņu). Arī teikumu konstrukcijas tika burtiski tulkotas. Paradoksāli, ka daļa šo neveiklo pārcēlumu vēl arvien paglābušies latviešu sarunvalodā, piemēram, priekš mums.
Gan šīs, gan nākamo grāmatu, kas visas bija reliģiska satura, autori bija vācu mācītāji, kas izmantoja tā laika vācu rakstības principus. Vācu valodas un latviešu valodas skaņu sistēma ir atšķirīga, tāpēc pirmajiem rakstniekiem bija nopietnas grūtības atveidot latviešu valodas skaņas ar vācu valodas burtiem (vācu valodā nav garo patskaņu un mīksto līdzskaņu). Arī teikumu konstrukcijas tika burtiski tulkotas. Paradoksāli, ka daļa šo neveiklo pārcēlumu vēl arvien paglābušies latviešu sarunvalodā, piemēram, priekš mums.
16.-19. gadsimts tiek dēvēts par veclatviešu rakstu valodas periodu. Galvenie valodas kopēji šajā laikā ir vācu tautības mācītāji, kurus lielākoties vadīja tīri praktisks aprēķins – padarīt reliģiska satura grāmatas pieejamas un saprotamas arī latviešu tautības draudžu locekļiem.
Vārds, uzvārds | Dzīves gadi | Izdotās grāmatas | Svarīgākais devums latviešu rakstu valodas attīstībā |
| Georgs Mancelis | 1593-1654 | Vārdnīca “Lettus” (1638) | Iedibina latviešu ortogrāfiju, balstoties uz vidus dialekta pamatiem. Vārdnīcā ir ne vien vācu – latviešu valodas vārdu tulkojumi, bet arī latviešu frazeoloģijas piemēri; pielikumā dotas arī 10 sarunas par sadzīviskām tēmām. |
| Kristofors Fīrekers | Ap 1615 - ap 1985 |
| Par Fīrekera dzīvi ir maz ziņu, arī viņa valodnieciskie darbi nav saglabājušies, kaut arī zināms, ka viņš bijis labākais latviešu valodas pratējs no vāciešu vidus. Viņa savāktos materiālus savā vārdnīcā vēlāk izmantojuši citi autori. |
| Ernsts Gliks | 1652-1705 |
| Gliks tulko Bībeli nevis no vācu valodas, bet no senebreju un sengrieķu, cenšoties saglabāt tās poētiskumu. |
| Gotfrīds Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) | 1714-1796 |
| Stendera pasakas un stāsti (80 pasakas un 70 stāsti) ir līdz šim pirmie zināmie daiļliteratūras darbi latviešu valodā. Pasakas gan ir ļoti tuvas fabulām – nobeigumā vienmēr ir morāle (“Mācība”). Pirmā laicīga satura dzejas grāmata latviešu valodā. Populārzinātnisku rakstu krājums par meteoroloģiju, zooloģiju, botāniku, ģeogrāfiju, astronomiju. |
| Aleksandrs Johans Stenders(Jaunais Stenders) | 1744-1819 | “Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts” (1790) | Luga ir tapusi pēc dāņu rakstnieka L. Holberga darba motīviem. Vēl arvien šī luga ir populāra mūsdienās, īpaši dažādu amatierteātru repertuārā, jo tās galvenais varonis Žūpu Bērtulis ir tēls ar spilgtām rakstura īpašībām. |
19. gadsimta sākumā parādās pirmie latviešu tautības rakstnieki, tulkotāji, žurnālisti, kas gan turpina vācu mācītāju iesākto latviešu rakstu periodu, piemēram, Ansis Leitāns (1815-1874), Ansis Līventāls (1803-1878) u.c.
