Ortogrāfija ir valodā pieņemtā vārdu pareizrakstības sistēma.
Ortogramma – vārds vai vārda daļa, kurā jāievēro kāds pareizrakstības likums.
1. Lielo sākumburtu rakstība saliktajos nosaukumos
Ar lielo burtu rakstāmi visi patstāvīgie vārdi:
- saliktos valstu nosaukumos: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotie Arābu Emirāti;
- starptautisko organizāciju nosaukumos: Eiropas Savienība, Sarkanais Krusts;
- augstāko valsts iestāžu nosaukumos: Latvijas Republikas Saeima;
- laikrakstu un žurnālu nosaukumos: “Literatūra un Māksla”;
- zvaigznāju nosaukumos: Lielie Greizie Rati, Piena Ceļš;
- saliktos ģeogrāfiskos nosaukumos, ja katrs vārds ir īpašvārds: Tuvie Austrumi, Augstie Tatri;
- pseidonīmos: Tāravas Anniņa (Andrejs Upīts), Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons);
- ordeņu nosaukumos (izņemot vārdu “ordenis”): Triju Zvaigžņu ordenis.
Ar lielo sākumburtu raksta tikai pirmo vārdu:
- iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nosaukumos: Zinātņu akadēmija, Finanšu ministrija, uzņēmums “Limbažu piens”;
- goda nosaukumos: Tautas daiļamata meistars, Lielā mūzikas balva;
- grāmatu, literāru darbu un mākslas darbu nosaukumos: Alberta Bela romāns “Cilvēki laivās”, Pītera Paula Rubensa glezna “Mākslinieka pašportrets”;
- svētku un atceres dienu nosaukumos: Līgo svētki, Mātes diena;
- vēsturiskos nosaukumos: Pirmais pasaules karš (1. pasaules karš).
2. Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
- Nevar dalīt vienzilbes vārdus: žēl, agrs.
- Nevar no vārda atdalīt vienu patskani vai divskani o [uo]: upe, ola.
- Ja starp diviem patskaņiem atrodas viens līdzskanis, tad ar līdzskani jāiesāk jauna rinda: dā-va-na, de-ja.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas divi līdzskaņi, tad, vārdu dalot, pirmais līdzskanis paliek rindas beigās, bet otrs līdzskanis tiek pārnests uz nākamo rindu: as-tere, cil-vēks.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas trīs līdzskaņi, tad tos var dalīt pēc izvēles – nākamajā rindā var rakstīt vienu vai divus līdzskaņus: rak-stīt, raks-tīt.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas četri līdzskaņi, tad, vārdu dalot, divi līdzskaņi paliek rindas beigās, bet divi tiek pārcelti uz nākamo rindu: pirk-stiņi, dzirk-stele.
- Ja vārds ir atvasināts, tad, vārdu dalot, ņem vērā tā sastāvu:
a) atdala priedēkļus, neievērojot līdzskaņu skaitu starp patskaņiem un divskaņiem: pār-iet, aiz-skriet;
b) vienmēr atdala izskaņas -nieks, -niece, -nīca, -šana, -šanās, -tuve, -tava:rakst-nieks;
c) salikteņus dala, ievērojot to izcelsmi no atsevišķiem vārdiem: bērz-lape, uguns-dzēsējs.
3. Īso un garo patskaņu burtu rakstība
Lietvārdu pareizrakstība:
- Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņās -ēknis, -ēklis, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kam vienkāršās tagadnes 3. personā ir garais ē:viņš audzē – audzēknis.
- Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņā -ātne, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kurā ir garš patskanis: zināt – zinātne.
Darbības vārdu pareizrakstība:
- Nenoteiksmē galotne priekšā jāraksta garš patskanis: spēt, domāt, rakstīt.
- 3. konjugācijas darbības vārdiem ar -īt, -īties, -ināt, -ināties un darbības vārdam zināt vienkāršās tagadnes formās rakstāms garais patskanis ā: [mēs] zinām, lasām, rakstām.
- Vajadzības izteiksmes priedēklī rakstām garais patskanis ā: jāstrādā, jāmācās.
- Vienkāršajā pagātnē pirms piedēkļa -j- rakstāms garais patskanis: zīmēja, lasīja.
- Lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabju, kas atvasināti no 3. konjugācijas darbības vārdiem ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, formās rakstāms garais patskanis ā:lasīt – lasāms, darināt – darināms.
- Nelokāmo divdabju, kas atvasināti no 3. konjugācijas darbības vārdiem ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, formās rakstāms garais patskanis ā: lasīt – lasām, darināt – darinām.
4. Līdzskaņu burtu rakstība
Blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņu burti:
- īpašības vārdu vispārākajā pakāpē, ja īpašības vārds sākas ar burtu s: visskaistākais, visskaļākais;
- apstākļa vārdu vispārākajā pakāpē, ja apstākļa vārds sākas ar burtu s: visskaistāk, visskaļāk;
- nenoteiktie vietniekvārdi, kuriem pirmajā daļā ir ik- un otrā daļa sākas ar līdzskani k: ikkatrs, ikkurš;
- apstākļa vārdos tikko, otrreiz, katrreiz, cikkārt;
- atsevišķos ar priedēkļiem atvasinātos darbības vārdos priedēkļa un saknes sadurā: pārraidīt, uzzīmēt.
Darbības vārdu nenoteiksmes formā līdzskani pirms galotnes pārbauda pēc vienkāršās pagātnes formas, ievērojot arī līdzskaņu miju: grābt – grāba, lūgt – lūdza.
Jāiegaumē īpašības vārdu rakstība:
- augsts (kalns), rūgts, spilgts, spirgts, žirgts, auksts (laiks), līksms, sīksts, mīksts.
- klajš, slapjš, spējš, vājš, krāšņs.
5. Kopā un šķirti rakstāmi vārdi
Kopā rakstāmi | Šķirti rakstāmi |
|
|
6. Svešvārdu rakstība
Rakstība jāiegaumē: abonements, absolvents, alkohols, ananass, automobilis, behemots, eksperiments, intereses, entuziasts, magnetofons, manekens, numurs, programma, propaganda, šaržs, šašliks, temperaments, žanrs.
