Iedomājies, ka tev jāuzraksta vēstule savam spilvenam, vecmāmiņai vai jaunsargu pulciņa vadītājam!
Vai, tavuprāt, šīs vēstules būs rakstāmas, ievērojot vienus un to pašus nosacījumus?
Noteikti jau esi aizdomājies, ko un kā tu rakstīsi katram adresātam, un jau apjaut, ka šīs būs trīs dažādas vēstules.
Tā arī ir!
1. Rakstot vēstuli spilvenam, tu rakstīsi vēstuli nosacītam adresātam.
Vēstule nosacītam adresātam ir teksta veids, kas adresēts literāra darba tēlam, personificētai būtnei vai priekšmetam.
Šīs vēstules rakstīšanas mērķis ir savas attieksmes paušana pret adresātu, viņa domām un rīcību. Vēstulē tev jāparāda, ka esi informēts par adresātu, viņa domām un rīcību, jāsniedz viņa rīcības vērtējums un jāparāda sava attieksme.
2. Rakstot vēstuli vecmāmiņai, tu rakstīsi privātu vēstuli.
Privāta vēstule ir rakstveida saziņas līdzeklis ar mērķi informēt, izteikt savu attieksmi vai paust savas jūtas.
Tā kā uz šo vēstuli atšķirībā no iepriekšējās tiek gaidīta atbilde, svarīgi ir norādīt gan tās uzrakstīšanas vietu un laiku, gan arī dot iespēju adresātam atbildēt, proti, norādot adresi.
Ļoti būtiski ir ievērot pieklājību un izturēties ar cieņu pret adresātu.
Un to var izdarīt pavisam vienkārši: izvēlēties baltu, tīru, nesaburzītu lapu, rakstīt skaidri, glīti un salasāmi, vietniekvārdus rakstīt ar lielo sākumburtu, vispirms pievērsties adresātam un tikai tad stāstīt par sevi, sasveicināties un atvadīties.
3. Ja rakstīsi vēstuli jaunsargu vienības komandierim ar mērķi viņu uzaicināt uz savu klases stundu, tu rakstīsi oficiālu vēstuli.
Oficiāla vēstule ir dokuments.
Oficiālām vēstulēm ir dažādi mērķi, un tās iedalāmas tādās grupās kā, piemēram, iniciatīvas vēstules, garantijas vēstules, piedāvājuma vēstules u.c.
Šīm vēstulēm, tāpat kā iesniegumiem, adresāts jānorāda uz pašas vēstules veidlapas, jāizvēlas lietišķa valoda un noteikti jānorāda tās tapšanas laiks, vieta un veids, kā sazināties ar autoru.
Svarīgi!
Visās vēstulēs jāievēro ortogrāfijas un interpunkcijas noteikumi!
