Atkārto no 4. klases par radniecīgiem vārdiem.
Radniecīgi vārdi ir vārdi, kuriem ir kopīga sakne.
Radniecīgus vārdus veido no vārda, kuram ir sakne un galotne, pievienojot:
1. vārda priekšā priedēkli: iz-, aiz-, ap-, at-, bez-, ie-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-;
2. aiz saknes pievienojot izskaņu (piedēklis + sakne): -ājs/-āja, -tājs/-tāja, -ējs/-ēja, -nieks/-niece, -ītis/-īte, -nīca, -ums, -šana, -ains/-aina, -eklis/-ēklis.
Piemērs:
saul-e, pie-saul-e, saul-īte, saul-ains
Morfēma ir vismazākā valodas vienība, kam ir sava nozīme — vārddarināšanas (leksiskā) vai formveidošanas (gramatiskā).
Vārddarināšanas nozīme var būt priedēklim.
Piemērs:
uz-celt
Priedēklis ir morfēma, kas atrodas pirms saknes.
Priedēklis var būt novietots:
- vārda sākumā pirms saknes;
Piemērs:
pa-zeme
- vārda sākumā pirms priedēkļa;
Piemērs:
ne-pār-kāp-t
- vārdformā pirms celma.
Piemērs:
jā-run-ā
Svarīgi!
Latviešu valodā ir šādi priedēkļi: aiz-, ap-, at-, bez-, ie-, iz-, ne-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-.
Priedēklis ne- var lietot:
ar darbības vārdu;
Piemērs:
ne-runā
ar divdabi;
Piemērs:
ne-nosakāma
ar lietvārdu;
Piemērs:
ne-laime
ar īpašības vārdu;
Piemērs:
ne-glīts
ar apstākļa vārdu;
Piemērs:
ne-kad
Svarīgi!
Ja priedēklis veic formveidotājas morfēmas funkciju, tad tas ietekmē vārdformas gramatisko nozīmi (jā-dara — darbības vārds vajadzības izteiksmē, vis-skaistākais — īpašības vārds vispārākajā pakāpē), bet nemaina leksisko nozīmi.
SALIKTEŅI
Pirms lasi tālāk, atkārto, ko tu jau zini par salikteņiem.
Par salikteņiem sauc vārdus, kur vienā vārdā apvienotas divas vai vairākas saknes (rind- kop-a), celmi (lauk-saim-niek-s), vai vārdi (gada-laiks, rotas-lieta).
tumš-mat-is — tumš-mat-ain-s,
kas darināti, apvienojot divus salikteņus un pievienojot galotni vai priedēkli.
VĀRDU GRUPĒŠANA
Latviešu valodā vārdus grupē:
- pēc motivācijas — motivētos (tie ir pirmatnīgi) un nemotivētos (atvasināti vārdi, arī salikteņi);
- pēc vārdšķirām — lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds, vietniekvārds, apstākļa vārds, darbības vārds, saiklis, prievārds, partikula, izsauksmes vārds;
- pēc patstāvīguma — patstāvīgos un palīgvārdos.
Pirmatnīgi vārdi ir vārdi, kas nav darināti no cita vārda, tātad tie ir nemotivēti, t.i., to nozīme neizriet no citu nozīmes. Bieži vien tiem ir tikai sakne vai sakne un galotne.
Piemērs:
jau,
kād-a
Par atvasinātiem vārdiem tiek dēvēti tie vārdi, kas, izmantojot priedēkli, piedēkli, galotni vai kombinējot morfēmas, ir radīti no citiem vārdiem un kuru nozīme izriet no cita vārda nozīmes, tātad tie ir motivēti.
Piemērs:
zied-s, zied-ē-t, uz-zied-ē-t, uz-zied-ē-šan-a, uz-zied-inā-t, uz-zied-inā-šan-a, uz-zied-inā-tāj-s
SINONĪMI
Sinonīmi ir vienas vārdšķiras vārdi ar vienādu vai līdzīgu nozīmi.
Vienu un to pašu reāliju var nosaukt ar dažādiem vārdiem.
Piemērs:
varavīksne — dardedze, telefons — tālrunis
Sinonīmus lieto, lai precīzāk izteiktu domas, atklātu satura nianses, radītu spilgtāku, lakoniskāku izteiksmi, novērstu teksta vienmuļību. Izmantojot sinonīmus, tiek niansēti raksturota kāda reālija, darbība.
Piemērs:
iet — vilkties — slāt
ANTONĪMI
Antonīmi ir vārdi ar pilnīgi pretēju nozīmi.
Piemērs:
melns — balts, labs — ļauns, priecīgs — bēdīgs
Antonīmus mēs bieži lietojam sarunvalodā, bet literāti tos izmanto kā tēlainus izteiksmes līdzekļus, lai izceltu kontrastus (pretstatus).
Piemērs:
Mazs — liels
Skumjš — jautrs
Skumjš — jautrs
Ja vārds lietots ar tiešu nozīmi vai pārnestu nozīmi, tad atkarībā no lietojuma tam var būt vairāki antonīmi.
Piemērs:
Labs draugs — slikts draugs
Labas ziņas — ļaunas ziņas
Laba atmiņa — vāja atmiņa
Labas ziņas — ļaunas ziņas
Laba atmiņa — vāja atmiņa
Antonīmu pāri ir vienas vārdšķiras vārdi.
