Darbības vārdi ir patstāvīgi lokāmi vārdi, kas nosauc darbību, procesu, stāvokli.
Nenoteiksme ir darbības vārda pamatforma. Darbības vārds atbild uz jautājumu ko darīt?
Piemērs:
ziedēt, iet, domāt, smieties, ģērbties, sazināties
Darbības vārda formu maiņu laikos, personās un skaitļos sauc par darbības vārdu locīšanu jeb konjugēšanu.
Konjugācijas noteikšanā nav nozīmes priedēklim. Dalījumu konjugācijās neietekmē arī darbības vārda atgriezeniskā forma ar galotni -ties nenoteiksmē.
Piemērs:
Darbības vārdi griez -t, at- griez -t, griez -ties, at- griez -ties pieder pie vienas konjugācijas.
Pie I konjugācijas pieder pirmatnīgi vai ar priedēkli atvasināti darbības vārdi.
Piemērs:
bēg -t, aiz- bēg -t, brauk -t, ne- ie- brauk -t, pie- brauk -t
Vairākiem I konjugācijas darbības vārdiem tagadnes formās ir piedēklis -j-.
Piemērs:
Es kāp-j-u, mēs kāp-j-am.
Persona Vienskaitlis Daudzskaitlis
1. kāpju, rāpjos kāpjam, rāpjamies
2. kāp, rāpies kāpjat, rāpjaties
3. kāpj, rāpjas kāpj, rāpjas
 
Līdzīgi konjugē arī darbības vārdus krāpt, stiept, tērpt, tērpties, grābt u.c.
Svarīgi!
I konjugācijas darbības vārdam cept tagadnē nav piedēkļa. Es cepu. Mēs cepam. Tu cep. Jūs cepat. Viņi cep.
Pie II konjugācijas pieder ar piedēkļiem atvasināti darbības vārdi, kuriem ir vienāds tagadnes un pagātnes celms.
Piemērs:
klus -ē -tklusēj-u (šodien), klusēj-u (vakar). zīm -tzīmēj-u (šodien), zīmēj-u (vakar).
Pie III konjugācijas pieder ar piedēkļiem atvasināti darbības vārdi, kuriem visi trīs celmi ir atšķirīgi (tagadnes, pagātnes un nākotnes).
Piemērs:
darī-t — dar-u (šodien), darīj-u (vakar), darīš-u (rīt)
dziedā-t — dzied-u (šodien), dziedāj-u (vakar), dziedāš-u (rīt).
Svarīgi!
Tagadnē celma garums ir par vienu zilbi mazāks nekā pagātnē.
Nekārtnie darbības vārdi būt, iet, dot (nebūt, nodot, doties, apieties u.c.)
Svarīgi!
Par nekārtnajiem tos sauc tāpēc, ka tie ir īpatnēji lokāmi un tāpēc nepieder nevienai konjugācijai.