Segvārdus, pseidonīmus, iesaukas daudzi cilvēki izmanto, lai slēptu savu identitāti. Šis process ir novērots gan kara laikā, gan pēckara periodā, gan, jo sevišķi, mūsdienās. 
Ar segvārdu, pseidonīmu vai iesauku cilvēki vēlas izteikt savu individualitāti. Savukārt iesaukas nepieciešamas un tās lieto reģistrējoties dažādu pārlūku un tiešsaistes spēļu blogos, forumos, sociālājos tīklos, e-pastos.
Segvārds ir vārds vai vārdu savienojums, kurā sauc cilvēku parasti konspirācijas nolūkā, lai maskētos vai saglabātu slepenību.
Piemērs:
Rakstnieks Rainis trimdā pieņēma segvārdu Artūrs Nagliņš.
Pseidonīms ir izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
Īpaši sievietes, jaunās rakstnieces, 19. gadsimtā savus darbus izdeva ar vīriešu pseidonīmiem, jo tas bija laiks, kad izdevēji rakstnieču darbus izdeva ļoti nelabprāt. Piemēram, rakstniece Žorža Sanda īstajā vārdā Amandīne Aurora Lusila Dipēna pieņēma pseidonīmu George Sand, kas angliski ir vīrieša vārds un uzvārds, kaut latviski mēs to tulkojam sieviešu dzimtē.
Piemērs:
Pseidonīms Rainis. Īstais vārds un uzvārds — Jānis Pliekšāns.
Mīļvārdiņš ir vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
Piemērs:
Māte savu meitu uzrunā par Pelīti.
Lai nosauktu mazus priekšmetus vai dzīvas būtnes, kā arī lai izteiktu attieksmi vai nu pozitīvu, vai negatīvu, tiek darināti deminutīvi jeb pamazināmie vārdi. Tos darina ar īpašām izskaņām no jau esošiem lietvārdiem. Par deminutīvu veidošanu Tu esi mācījies jau 4. klasē. Atkārto šeit.
 
Izskaņas
Nozīme
Piemēri
-ēns, -ēniņš, -entiņš nosauc mazas, nepieaugušas būtnes putnēns, sivēntiņš
-iņš, -iņa, -sniņa, -tiņš, -tiņa, -ītis, -īte piešķir pamazinājuma un mīlinājuma nozīmi dēliņš, somiņa, plītiņa
-iņš, -iņa, -ītis, -īte darina arī augu, putnu, koku nosaukumus zvirbulītis, bērziņš, kaķpēdiņa
Iesauka ir neoficiāls personvārds, ko lieto papildus cilvēka vārdam un uzvārdam, lai izteiktu viņa personību.
Piemērs:
Manā klasē mācas meitene Ilze, kuras iesauka ir Žuks, kas cēlies no vārda pamazināmās nozīmes — Ilžuks.
Palama ir vārds vai vārdu savienojums, kurā sauc cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību vai pazīmi.
Piemērs:
Klasē ienāca Kalsnais.