Darbības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc darbību vai stāvokli.
Par darbības vārdu vari atkārtot no 4. klases šeit!
Kārta ir darbības vārda gramatiskā kategorija.
Tā izsaka sakaru starp darbības darītāju, darbību un darbības objektu. Latviešu valodā tiek izšķirtas divas darbības vārdu kārtas — darāmā (aktīvs) un ciešamā kārta (pasīvs).
Darāmā kārta tiek lietota, ja teikumā tiek minēts darbības darītājs, ciešamo kārtu izmanto, ja teikumā netiek minēts darbības darītājs, taču ir minēts darbības uztvērējs.
Darāmā kārta tiek lietota, ja teikumā tiek minēts darbības darītājs, ciešamo kārtu izmanto, ja teikumā netiek minēts darbības darītājs, taču ir minēts darbības uztvērējs.
Ciešamā kārta tiek veidota no kāda no palīgdarbības vārdiem (tikt, tapt, kļūt, būt) un lokāmo pagātnes ciešamās kārtas divdabja (izskaņa -ts).
Darbības vārdiem ir piecas izteiksmes.
Īstenības izteiksme — darbība notiek, notika vai notiks.
Darbības vārdam īstenības izteiksmē ir seši laiki — vienkāršā tagadne (lasu), vienkāršā pagātne (lasīju), vienkāršā nākotne (lasīšu), saliktā tagadne (esmu lasījis/lasījusi), saliktā pagātne (biju lasījis/lasījusi), saliktā nākotne (būšu lasījis/lasījusi).
Jaunus darbības vārdus var darināt gan ar priedēkļiem, gan piedēkļiem.
Visbiežāk darbības vārdus var darināt ar priedēkļiem, turklāt priedēkļus var pievienot gan pirmatnīgiem, gan atvasinātiem vārdiem.
Visbiežāk darbības vārdus var darināt ar priedēkļiem, turklāt priedēkļus var pievienot gan pirmatnīgiem, gan atvasinātiem vārdiem.
Ir darbības vārdi, kuriem var pievienot jebkuru priedēkli, taču ir tādi vārdi, kuriem var pievienot tikai daļu priedēkļu.
Priedēklis vienmēr saglabā vien un to pašu rakstību, kaut arī izruna var atšķirties.
Ja vārds tiek dalīts pārnešanai jaunā rindā, tad priedēkli atdala no saknes.
Katrs priedēklis piešķir vārdam kādu nozīmes niansi, tāpēc jāizvairās no tādu priedēkļu lietošanas, kas šo nozīmes niansi nerada. Lielākoties šādi lieka priedēkļa pievienošanas gadījumi radušies citu valodu ietekmē.
Atstāstījuma izteiksme — runātājs darbību tikai atstāsta, bet neapgalvo, ka tā tiešām notika vai notiks.
Darbības vārdam atstāstījuma izteiksmē ir četri laiki — vienkāršā tagadne (lasot), vienkāršā nākotne (lasīšot), saliktā tagadne (esot lasījis/lasījusi), saliktā nākotne (būšot lasījis/lasījusi).
Atstāstījuma izteiksmi bieži izmanto, lai tiešo runu pārveidotu netiešajā. Tiešo runu pārveido par palīgteikumu, bet darbības vārdu pārveido atstāstījuma izteiksmē.
Vēlējuma izteiksme — darbība zināmos apstākļos varētu notikt.
Darbības vārdam vēlējuma izteiksmē ir divi laiki — vienkāršā tagadne (lasītu) un saliktā tagadne (būtu lasījis/lasījusi).
Vajadzības izteiksme — darbības vārds izsaka vajadzību vai nepieciešamību.
Darbības vārdam vajadzības izteiksmē ir trīs vienkāršie laiki — tagadne (ir jālasa), pagātne (bija jālasa), nākotne (būs jālasa).
Pavēles izteiksme — darbības vārds izsaka pavēli, aicinājumu, lūgumu.
Darbības vārdam pavēles izteiksmē nav laiku, kā arī vienskaitļa 1. personas formas.
| Vienskaitlis | Daudzskailis |
| es (nav) | mēs lasīsim! |
| tu lasi! | jūs lasiet! |
|
viņš/viņa lai lasa!
|
viņi/viņas lai lasa!
|
