Vietniekvārdi ir patstāvīgi un lokāmi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu vietā.
Par vietniekvārda gramatiskajām kategorijām vari atkārtot šeit!
Svarīgi!
Rakstot vietniekvārdus, ir jāatceras ortogrāfijas nosacījumi!
Kopā rakstāmi vietniekvārdi:
- ikviens, ikkatrs, ikkurš,
- jebkas, jebkāds, jebkurš,
- nekas, nekāds, neviens.
Atsevišķi rakstāmi vietniekvārdi:
- kaut kas, kaut kurš, kaut kāds,
- diez kas, diez kurš, diez kāds,
- diezin kas, diezin kurš, diezin kāds,
- nez kas, nez kurš, nez kāds,
- nezin kas, nezin kurš, nezin kāds,
- dažs labs, viens otrs, kurš katrs.
Noteiktais vietniekvārds viss rakstāms ar diviem līdzskaņiem s pretstatā partikulai vis.
Vēstulēs un iesniegumos vietniekvārdi tu, tavs rakstāmi ar lielo burtu — Tu, Tavs. Arī vārdus jūs, jūsu vēstulēs un apsveikumos raksta ar lielo burtu — Jūs, Jūsu, ja tos kā pagodinājumu attiecina uz vienu personu.
Vēstulēs un iesniegumos vietniekvārdi tu, tavs rakstāmi ar lielo burtu — Tu, Tavs. Arī vārdus jūs, jūsu vēstulēs un apsveikumos raksta ar lielo burtu — Jūs, Jūsu, ja tos kā pagodinājumu attiecina uz vienu personu.
Piederības vietniekvārds savs, runājot par 2. un 3. personu, lietojams tad, ja nerodas pārpratumi.
Personu vietniekvārds viņš jālieto, runājot par dzīvām būtnēm, bet norādāmo vietniekvārdu tas – par priekšmetiem, parādībām.
Norādāmie vietniekvārdi šis, šī, šāds, šāda tiek lietoti, runājot par kaut ko iepriekš minētu. Vietniekvārdi šis, šī attiecināmi uz kaut ko tuvāku, tas, tā – uz tālāku.
Noteiktais vietniekvārds pats lietojams kopā ar tāds salīdzinājuma nozīmē: tāds pats, nevis šāds pats.
Attieksmes vietniekvārdu kas un kurš lietojumā jāatceras, ka kurš lietojams tikai tad, ja kas var radīt pārpratumus.
Jāievēro vietniekvārdu kāds un kurš lietojums.
Kāds raksturo pēc īpašības vai pazīmes: Kāds šodien laiks?
Kurš – viena vienība tiek izcelta starp līdzīgām: Kurš (no visiem klātesošajiem) apēda torti?
Vietniekvārds jebkurš attiecināms uz kādu no vairākiem bez īpašas atlases.
Noteiktie vietniekvārdi ikkatrs, ikkurš, ikviens attiecināmi uz katru no kopuma, kurā visi ir vienlīdzīgi.
Piemērs:
Es aicināju tevi uz savu istabu. Sava istaba pieder 1. (es) vai 2. personai (tu).
Piemērs:
Tētis ir aizņemts. Viņš raksta disertāciju.
Rakstāmgalds ir nekārtīgs. Tas būtu jāsakārto.
Rakstāmgalds ir nekārtīgs. Tas būtu jāsakārto.
Noteiktais vietniekvārds pats lietojams kopā ar tāds salīdzinājuma nozīmē: tāds pats, nevis šāds pats.
Attieksmes vietniekvārdu kas un kurš lietojumā jāatceras, ka kurš lietojams tikai tad, ja kas var radīt pārpratumus.
Jāievēro vietniekvārdu kāds un kurš lietojums.
Kāds raksturo pēc īpašības vai pazīmes: Kāds šodien laiks?
Kurš – viena vienība tiek izcelta starp līdzīgām: Kurš (no visiem klātesošajiem) apēda torti?
Vietniekvārds jebkurš attiecināms uz kādu no vairākiem bez īpašas atlases.
Piemērs:
Jebkurš (no klases) cītīgi mācās.
Piemērs:
Ikkatrs gatavoja īpašu apsveikumu vecākiem izlaiduma dienā.
Viens otram lieto, ja ir tikai divi darītāji:
Piemērs:
Abas vecmāmiņas uzadīja viena otrai skaistus cimdus.
Piemērs:
Draudzenes uzdāvināja cita citai jaukas mīļlietiņas.
Piemērs:
Pēteris neņēma vērā nekādus aizrādījumus.
Pēteris neklausīja nevienu pieaugušo.
Pēteris neklausīja nevienu pieaugušo.
Saistījumā ar vietniekvārdiem šis, tas, pats, mans, tavs, savs, kāds, nekāds tiek lietotas īpašības vārdu noteiktās galotnes.
Piemērs:
Mans mīļākais gadalaiks ir vasara.
Apstākļa vārdi ir nelokāma vārdšķira, kas nosauc darbības pazīmes — darbības vietu, laiku, veidu, mēru, cēloni vai nolūku. Apstākļa vārdi parasti paskaidro darbības vārdu, īpašības vārdu vai citu apstākļa vārdu.
Par apstākļa vārdu vari atkārtot šeit!
Kopā rakstāmi apstākļa vārdi:
jebkad, jebkur, pavisam, papilnam, arvien, tāpat, tepat, turpat, tikpat, nekad, nekur, ikreiz, ikdien.
Atsevišķi rakstāmi apstākļa vārdi:
kaut kur, kaut kad, kaut kā, kaut cik, diez kur, diez kad, diez kā, diez cik, diezin kur, diezin kad, diezin kā, diezin cik, nez kur, nez kad, nez kā, nez cik, nezin kur, nezin kad, nezin kā, nezin cik.
kaut kur, kaut kad, kaut kā, kaut cik, diez kur, diez kad, diez kā, diez cik, diezin kur, diezin kad, diezin kā, diezin cik, nez kur, nez kad, nez kā, nez cik, nezin kur, nezin kad, nezin kā, nezin cik.
Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi līdzās salikteņos:
cikkārt, tikko, katrreiz, otrreiz.
Garie patskaņi jāraksta vārdos:
tūliņ, tūlīt, kāpēc, tāpēc, vēl.
tūliņ, tūlīt, kāpēc, tāpēc, vēl.
Vārds pašreiz radies no vārdu savienojuma (šo) pašu reiz(i). Nepareizi teikt patreiz.
Kopā rakstāmi apstākļa vārdi papriekšu (vispirms), neparko (nekādā gadījumā).
Ja šie vārdi ir rakstīti šķirti, tad tiem ir cita nozīme un tie nav apstākļa vārdi: pa priekšu, ne par ko.
Apstākļa vārdi cik, tik, daudz, vairāk, maz, mazāk var būt saistīti ar lietvārdiem. Aiz šiem apstākļa vārdiem lietvārdi lietojami ģenitīvā.
Apstākļa vārds kad saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām. Ja nav laika nozīmes, jālieto saiklis ka.
Nav pareizi lietot vietas apstākli kaut kur laika nozīmē.
Kopā rakstāmi apstākļa vārdi papriekšu (vispirms), neparko (nekādā gadījumā).
Ja šie vārdi ir rakstīti šķirti, tad tiem ir cita nozīme un tie nav apstākļa vārdi: pa priekšu, ne par ko.
Apstākļa vārdi cik, tik, daudz, vairāk, maz, mazāk var būt saistīti ar lietvārdiem. Aiz šiem apstākļa vārdiem lietvārdi lietojami ģenitīvā.
Apstākļa vārds kad saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām. Ja nav laika nozīmes, jālieto saiklis ka.
Nav pareizi lietot vietas apstākli kaut kur laika nozīmē.
