Darbības vārds
Viena no plašākajām vārdšķirām latviešu valodā.
Darbības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc darbību vai stāvokli.
Par vārda piederību darbības vārda vārdšķirai liecina vārda spēja mainīties laikos, personās, kārtās un izteiksmēs.
Svarīgi!
Darbības vārdi ir skriet, mācīties, sapņot, ilgoties, bet skriešana, mācīšanās, sapņošana, ilgošanās – lietvārdi.
Darbības vārda pareizrakstība – atkārto mācīto 9. klasē!
Divdabju iedalījums
Piemērs:
Dziedāt – dziedošs, dziedājis, dziedams, dziedāts, dziedādams, dziedot, dziedam.
Lasīt – lasoša, lasījusi, lasāma, lasīta, lasīdama, lasot, lasām.
Divdabju pareizrakstība
Svarīgi!
Jāpievērš īpaša uzmanība.
1. Lokāmā darāmās kārtas tagadnes divdabja vīriešu dzimtes vienskaitļa formas rakstībai jāpievērš uzmanība galotnei:
Rakstība – izruna
dziedošs – [dziedošš]
runājošs – [runājošš]
Lai pārliecinātos par līdzskaņa rakstību galotnē, divdabis jāpārveido daudzskaitlī vai sieviešu dzimtē, lai ir skaidri sadzirdama galotne: dziedoši, runājoša
2. Lokāmā darāmās kārtas pagātnes divdabja veidošanā jāņem vērā līdzskaņu mija: ja pagātnes celms, no kura veido šo divdabi, beidzas ar k vai g, vairākos locījumos līdzskaņi mijas attiecīgi ar c vai dz: uzplauka – uzplaucis, salīga – salīdzis
3. Daļēji lokāmā divdabja rakstība un izruna mēdz atšķirties, ja divdabja izskaņas balsīgā līdzskaņa d priekšā nonāk darbības vārda saknes nebalsīgais līdzskanis.
Rakstība – izruna
nesdams – [nezdams]
likdams – [ligdams]
slēpdams – [slēbdams]
|
Nenoteiksme
|
Darbības vārds pagātnē
|
Divdabis
|
|
lauzt
|
lauza
|
lauzdams
|
|
nest
|
nesa
|
nesdams
|
|
slēpt
|
slēpa
|
slēpdams
|
|
likt
|
lika
|
likdams
|
Lai pārliecinātos par līdzskaņa rakstību pirms divdabja izskaņas, darbības vārds jāpārveido pagātnē.
Svarīgi!
Jāievēro līdzskaņu mija, ja tāda ir!
| t – z | sita – sizdams |
| d – z | grūda – grūzdams |
| dz – g | lūdza – lūgdams |
| c – k | lieca – liekdams |
4. Lokāmo ciešamās kārtas pagātnes divdabja pareizrakstība un izruna atšķiras, ja divdabja izskaņas nebalsīgā līdzskaņa t priekšā nonāk darbības vārda saknes balsīgais līdzskanis.
Rakstība – izruna
salauzts – salausts]
atsegts – [atsekts]
izglābts – [izglāpts]
|
Nenoteiksme
|
Darbības vārds pagātnē
|
Divdabis
|
|
salauzt
|
lauza
|
salauzts
|
|
nest
|
nesa
|
nests
|
|
slēpt
|
slēpa
|
slēpts
|
|
likt
|
lika
|
likts
|
Svarīgi!
Jāievēro līdzskaņu mija, ja tāda ir!
| t – s | sita – sists |
| d – s | grūda – grūsts |
| dz – g | lūdza – lūgts |
| c – k | lieca – liekts |
5. Ar -āms,-āma, -ām, -āmies veido divdabjus no darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īt, -īties, -ināt, -ināties.
|
Nenoteiksme
|
Divdabis
|
|
klausīt
klausīties vizināt vizināties |
klausām, klausāma
klausāmies vizinām, vizināma vizināmies |
6. Nenoteiksmes galotnēs -t un -ties ir nebalsīgais līdzskanis t.
Divdabja teiciens
Divdabja teiciens ir savrupināta vārdu grupa, kuras pamatā ir divdabis. Divdabja teicienā ir divdabis un vismaz viens to paskaidrojošs teikuma palīgloceklis.
Divdabja teicienu veido tikai daļa divdabju:
Svarīgi!
lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar galotnēm -is, -ies un izskaņām
-usi, -usies;
lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar izskaņām -ts, -ta;
daļēji lokāmais divdabis ar izskaņām -dams, -dama, -damies, -damās;
nelokāmais divdabis ar piedēkli -ot un izskaņu -oties.
Lai teikumā ar divdabja teicienu saliktu pieturzīmes:
jāatrod divdabis;
jānosaka, vai divdabi paskaidro vismaz viens teikuma palīgloceklis;
jānosaka, vai divdabis spēj veidot divdabja teicienu.
Divdabja teicienu no pārējās teikuma daļas atdala ar komatu/komatiem.
jāatrod divdabis;
jānosaka, vai divdabi paskaidro vismaz viens teikuma palīgloceklis;
jānosaka, vai divdabis spēj veidot divdabja teicienu.
Divdabja teicienu no pārējās teikuma daļas atdala ar komatu/komatiem.
Divdabja teicienā nekad neietilpst:
1. teikuma gramatiskais centrs (teikuma priekšmets, izteicējs, galvenais loceklis);
2. sakārtojuma vārdi;
3. pakārtojuma vārdi.
1. teikuma gramatiskais centrs (teikuma priekšmets, izteicējs, galvenais loceklis);
2. sakārtojuma vārdi;
3. pakārtojuma vārdi.
Zīmējot teikuma shēmas, divdabja teicienu grafiski attēlo ar trijstūri.
Vienā teikumā var būt vairāki divdabja teicieni. Ja divdabja teicieni nav saistīti ar saistītājvārdiem, proti, ar saikļiem, tie cits no cita jāatdala ar komatiem:
Vienā teikumā var būt vairāki divdabja teicieni. Ja divdabja teicieni nav saistīti ar saistītājvārdiem, proti, ar saikļiem, tie cits no cita jāatdala ar komatiem:
Piemērs:
Arvien attālinādamies no Zemes, paceldamies virs mākoņiem un lidodams cieši blakus abām mirdzošajām kaijām, viņš redzēja, ka arī paša ķermenis kļūst tikpat spoži balts.
Ja divus vienlīdzīgus divdabja teicienus saista saikļi un, vai, jeb, šo saikļu priekšā komatu neliek.
Piemērs:
Viņš iemācījās nakšņot gaisā, izvēlēdamies lidojuma virzienu perpendikulāri krasta vējam un veikdams simt jūdžu no saulrieta līdz saullēktam.
Ja saikļi un, vai, jeb atkārtoti saista vienlīdzīgus divdabja teicienus, tad komatu liek pirms katra atkārtotā saikļa.
Plašāka savrupināta grupa, kuras pamatā ir divdabis, parasti veidojas, ja divdabim tiek pakārtots palīgteikums vai tiešā runa.
Piemērs:
Viņš bija dzīvs un viscaur trīsēja aiz sajūsmas, lepodamies, ka izdevies iegrožot bailes.
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?