Intervija
Par interviju, tās norisi mācījies 6. klasē, derētu atkārtot!
Iepazīsties ar intervijas frgamentu no portāla TVNET.lv!
Sarunā piedalās aktrise Ieva Brante un žurnāliste Gerda Pulkstene.
Žurnāliste: Kā tu sajūti mīlestību? Uzbur ainiņu...
Aktrise: Mēs dzīvojām istabā ar koka grīdu, kas vietām čīkstēja, kad pa to gāja. Mammai patika atvērt no rīta logu, kad es vēl biju zem segas. Man šķita, ka ir vēsi, – bet tad telpā ienāca svaigs gaiss. Skatījos logā caur veciem, smagiem, adītiem aizkariem, caur kuriem lauzās rīta saules stari. Tā ir tā sajūta, ka saule tiek visur... Tā ir mana mīlestības atmiņa.
Žurnāliste: Kā ir mīlēt sevi patiesībā? Kad tu sāki sevi īsti mīlēt?
Aktrise: Dzīvē būs tādi notikumi, kas prasīs tavu rīcību, kura ne vienmēr patiks citiem. Tavs svarīgākais uzdevums ir, lai tā patīk tev. Tā būs vislabāk. Pat ja būs stulbāk, sliktāk, galīgi garām, pat ja domās par tevi nezin ko – paies laiks, nomierināsies. Svarīgi ir sadzirdēt sevi. Savu iekšējo balsi, savu iekšējo stāvokli. Savu iekšējo mērķi, kāpēc vispār tu te esi un ko tu šeit dari. Tā ir mīlestība – apkārtējā kņadā sadzirdēt sevi.
Ja visi apkārt sēž telefonos, prast būt atšķirīgam, ja tu vēlies tāds būt. Ja visi citi skrien, prast pastāvēt malā, ja tu nejūti, ka tev ir jāskrien. Nebaidīties no tā, ka esi citādāks. Uzdrīkstēties dzirdēt sevi. Paturēt sevi.
Aktrise: Mēs dzīvojām istabā ar koka grīdu, kas vietām čīkstēja, kad pa to gāja. Mammai patika atvērt no rīta logu, kad es vēl biju zem segas. Man šķita, ka ir vēsi, – bet tad telpā ienāca svaigs gaiss. Skatījos logā caur veciem, smagiem, adītiem aizkariem, caur kuriem lauzās rīta saules stari. Tā ir tā sajūta, ka saule tiek visur... Tā ir mana mīlestības atmiņa.
Žurnāliste: Kā ir mīlēt sevi patiesībā? Kad tu sāki sevi īsti mīlēt?
Aktrise: Dzīvē būs tādi notikumi, kas prasīs tavu rīcību, kura ne vienmēr patiks citiem. Tavs svarīgākais uzdevums ir, lai tā patīk tev. Tā būs vislabāk. Pat ja būs stulbāk, sliktāk, galīgi garām, pat ja domās par tevi nezin ko – paies laiks, nomierināsies. Svarīgi ir sadzirdēt sevi. Savu iekšējo balsi, savu iekšējo stāvokli. Savu iekšējo mērķi, kāpēc vispār tu te esi un ko tu šeit dari. Tā ir mīlestība – apkārtējā kņadā sadzirdēt sevi.
Ja visi apkārt sēž telefonos, prast būt atšķirīgam, ja tu vēlies tāds būt. Ja visi citi skrien, prast pastāvēt malā, ja tu nejūti, ka tev ir jāskrien. Nebaidīties no tā, ka esi citādāks. Uzdrīkstēties dzirdēt sevi. Paturēt sevi.
Publicistikas valodas stils ir ļoti svarīgs, jo:
-
šī stila teksti ir nozīmīgi visai sabiedrībai;
-
šī stila tekstiem ir liela nozīme pareizas valodas apguvē.
Publicistisko stilu lieto, lai informētu, ietekmētu, audzinātu, popularizētu, organizētu un izklaidētu.
Tam iespējama gan mutvārdu, gan rakstu forma.
Intervijās visbiežāk tiek izmantoti divu veidu jautājumi: slēgtie un atvērtie.
Svarīgi!
Slēgtie jautājumi ir tādi, kas dod iespēju izvēlēties no diviem vai vairāk atbilžu variantiem, parasti slēgtais jautājums sāksies ar partikulu "Vai..." un kā atbildes variantus piedāvās "Jā"/ "Nē".
Atvērtie jautājumi ir tādi, kur intervējamais vai sarunas biedrs tiek aicināts sniegt atbildi pats, tam netiek piedāvāti atbilžu varianti. Visbiežāk atvērtie jautājumi izpaužas kā brīva teksta jautājumi. Jautājumu veidošanai tiek izmantoti jautājamie vietniekvārdi kas, kurš, kura, kāds, kāda, apstākļa vārdi kad, kur, cik, kāpēc u.c..
Par tiem jau mācījies 6. klasē, būtu labi atkārtot.
Jautājuma teikums, ievadītājvārdi
Jautājuma teikumus izmanto, lai iegūtu informāciju. Tos ievada jautājamie vietniekvārdi kas, kurš, kura, kāds, kāda, apstākļa vārdi kā, cik, kur, kurp, kāpēc (cēloņa nozīmē), kādēļ (nolūka nozīmē), savienojumi ar prievārdiem no kurienes, uz kurieni, līdz kurienei, kā arī partikula vai.
Piemērs:
Kas noticis ar skolas direktori?
Kāpēc es nevaru iet uz restorānu svētdien?
Jautājamo vietniekvārdu kas lieto, ja tiek vaicāts par priekšmetu vai dzīvu būtni, par kuru nekas nav zināms.
Piemērs:
Kas rakstījis šo darbu?
Jautājamo vietniekvārdu kurš, kura lieto, ja tiek vaicāts par priekšmetu vai dzīvu būtni no jau zināmas priekšmetu vai dzīvu būtņu kopas.
Piemērs:
Kurš skolēns rakstījis šo darbu?
Kura kleita tev patīk labāk?
Jautājamo vietniekvārdu kāds, kāda lieto, ja tiek vaicāts par priekšmeta vai dzīves būtnes pazīmi.
Piemērs:
Kāds saldējums tev garšo vislabāk?
Kāda mūzika tev labāk patīk?
Jautājumu teikumu paveids ir retoriskie jautājuma teikumi, kuros izsaka kādu domu, negaidot atbildi.
Piemērs:
Kas gan dzīvē nenotiek?
Kam tagad viegli?
Atsauce:
Avots: TVNET.lv/Gerda Pulkstene