Saikļi ir palīgvārdi, kas saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta teikuma daļas vai pašus teikumus.
Piemērs:
Ieva un Ilze raksta.
Ieva raksta, bet Ilze lasa.
Ieva redz, ka Ilze raksta.
Ieva raksta. Un Ilze lasa.
Saikļi ir nelokāmi vārdi, un tie teikumā nevar būt teikuma locekļi.
Saikļi pēc sastāva var būt:
|
Vienkārši saikļi
|
Salikti saikļi
|
| Sastāv no viena vārda |
Sastāv no vismaz diviem vārdiem.
Šajā grupā ietilpst arī pāru saikļi, kuri sastāv no divām daļām.
|
| un, bet, ka, lai, ja, turpretī u.c. |
tāpēc ka, lai gan, kaut arī, kaut gan u.c.
kā — tā, ne vien — bet arī, tiklab — kā arī u.c.
|
| Es vēlos, lai visi dzīvotu saticīgi. |
Kaut gan sasniga bieza sniega kārta, bērni pa mežu slēpot vēl nevar.
Kā sniegs, tā ledus apgrūtināja braukšanu.
|
Pēc lietošanas veida iedala:
|
Vienreiz lietojamie saikļi
|
Atkārtotie saikļi
|
| Teikumā lieto tikai vienu reizi. |
Teikumā tiek lietoti vismaz divas reizes.
Katra atkārtotā saikļa priekšā liekams komats.
|
| Apelsīni un mandarīni ir citrusaugļi. | Apelsīni un mandarīni, un greipfrūti ir citrusaugļi. |
Pēc uzdevuma teikumā saikļus iedala sakārtojuma un pakārtojuma saikļos.
Sakārtojuma saikļi saista:
- vienlīdzīgus teikuma locekļus;
- salikta sakārtota teikuma daļas;
- vienlīdzīgus palīgteikumus;
- divdabja teicienus;
- teikumus.
Pakārtojuma saikļi saista salikta teikuma daļas — palīgteikumu un virsteikumu.
|
Sakārtojuma saikļi
|
Pakārtojuma saikļi
|
|
un, arī, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, nevis, vai, jeb, gan — gan, ne — ne, nedz — nedz, drīz — drīz, ir — ir, te — te, nevis — bet, ne vien — bet arī, ne tikai — bet arī, ne tikvien — bet arī, tiklab — kā arī, kā — tā
|
ka, lai, ja, jo, tāpēc ka, tādēļ ka, tā kā, tā ka, lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī, kamēr, līdz, kopš, iekams, pirms |
Sakārtojuma saikļi “vai” un “jeb”
Sakārtojuma saikļi “vai” un “jeb” spēj saistīt vienlīdzīgus teikuma locekļus.
Taču, izvēloties vienu vai otru saikli, jāņem vērā teikuma saturs.
Saiklis “vai” norāda uz divām dažādām iespējām, diviem dažādiem priekšmetiem, divām dažādām darbībām utt.
Saiklis “jeb” ir paskaidrojuma saiklis, kas saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdu savienojumus.
Visvienkāršāk izdarīt izvēli starp šiem abiem saikļiem ir, ņemot palīgā matemātiku.
Ja starp vārdiem vai vārdu savienojumiem var ielikt vienādības zīmi, tad lietojams saiklis “jeb”.
Taču, izvēloties vienu vai otru saikli, jāņem vērā teikuma saturs.
Saiklis “vai” norāda uz divām dažādām iespējām, diviem dažādiem priekšmetiem, divām dažādām darbībām utt.
Saiklis “jeb” ir paskaidrojuma saiklis, kas saista divus vienādas nozīmes vārdus vai vārdu savienojumus.
Visvienkāršāk izdarīt izvēli starp šiem abiem saikļiem ir, ņemot palīgā matemātiku.
Ja starp vārdiem vai vārdu savienojumiem var ielikt vienādības zīmi, tad lietojams saiklis “jeb”.
Piemērs:
Fonētika = skaņu mācība.
Fonētika jeb skaņu mācība.
Fonētika jeb skaņu mācība.
KA un KAD lietojums
Palīgteikumu var ievadīt ne tikai saikļi, bet arī citu vārdšķiru vārdi, piemēram, apstākļa vārdi.
Arī apstākļa vārds “kad”. Tieši šo vārdu bieži lieto nepareizi saikļa “ka” vietā.
Lai nekļūdītos atbilstošā vārda izvēlē, visvienkāršāk būs uzdot jautājumu: “Kad notiek/notiks/notika virsteikumā minētā darbība?”.
Ja atbilde būs — “Tad, kad tiks veikta palīgteikuma darbība” — palīgteikuma ievadīšanai jālieto apstākļa vārds “kad”.
Runā apstākļa vārds “kad” var nevietā iespraukties, ja runātājs nav pārliecināts par teikto un viņam nepieciešams papildus laiks, lai izdomātu tālāko tekstu. Vārda “kad” izrunāšana laika ziņā ir ilgāka, salīdzinot ar vārda “ka” izrunu.
Arī apstākļa vārds “kad”. Tieši šo vārdu bieži lieto nepareizi saikļa “ka” vietā.
Svarīgi!
Jāatceras, ka apstākļa vārdu “kad” jālieto tikai un vienīgi attiecībā uz laiku.
Ja atbilde būs — “Tad, kad tiks veikta palīgteikuma darbība” — palīgteikuma ievadīšanai jālieto apstākļa vārds “kad”.
Piemērs:
Es ēdīšu saldējumu, kad tētis to nopirks.
Kad es ēdīšu saldējumu? — Tad, kad tētis to nopirks.
Kad es ēdīšu saldējumu? — Tad, kad tētis to nopirks.