Darbības vārdi ir viena no plašākajām vārdšķirām latviešu valodā.
Darbības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc darbību vai stāvokli.
Par vārda piederību darbības vārda vārdšķirai liecina:
- vārda spēja mainīties laikos, personās, kārtās un izteiksmēs;
- raksturīgā nenoteiksmes galotne.
Darbība var būt ļoti daudzveidīga.
Piemērs:
iet – tieši nosaukta darbība,
gulēt – stāvoklis,
gribēt – attālināti nosaukta darbība,
augt – darbība kā pāreja no viena stāvokļa otrā,
mīlēt – rāda darītāja attieksmi pret kaut ko,
sākt – norāda darbības sākumu.
beigt – norāda darbības nobeigumu
gribēt – attālināti nosaukta darbība,
augt – darbība kā pāreja no viena stāvokļa otrā,
mīlēt – rāda darītāja attieksmi pret kaut ko,
sākt – norāda darbības sākumu.
beigt – norāda darbības nobeigumu
Svarīgi!
Jāuzmanās! Skriet, mācīties, sapņot, ilgoties – darbības vārdi, bet skriešana, mācīšanās, sapņošana, ilgošanās – lietvārdi.
Darbības vārda kategorijas:
- 1 pamatforma — nenoteiksme, atbild uz jautājumu ko darīt?
- 6 laiki — 3 vienkāršie, 3 saliktie;
- 3 personas;
- 2 kārtas;
- 5 izteiksmes;
- 3 konjugācijas.
Darbības vārda nenoteiksme ir darbības vārda pamatforma, atbild uz jautājumu ko darīt? ko nedarīt?
Darbības vārdam nenoteiksmē ir tikai divas galotnes: -t un -ties.
Tos darbības vārdus, kas nenoteiksmē beidzas ar galotni -t, sauc par tiešajiem darbības vārdiem, bet tos, ka beidzas ar -ties — par atgriezeniskajiem. Galotņu maiņa var izmainīt arī vārda nozīmi.
Piemērs:
mācīt — mācīties;
spēlēt — spēlēties;
mazgāt — mazgāties
Par darbības vārda pamatformu vari atkārtot no 6. klasē mācītā.
Darbība var notikt trīs laikos
- tagadnē — darbība notiek pašlaik, runas momentā;
- pagātnē — darbība jau ir notikusi pirms runas momenta;
- nākotnē — darbība vēl tikai notiks pēc runas momenta.
Piemērs:
Skatos filmu, kad pēkšņi atskan durvju zvans. (Tagadne)
Skatījos filmu, kad pēkšņi atskanēja durvju zvans. (Pagātne)
Vakarā, kad atnākšu no treniņa, skatīšos filmu. (Nākotne)
Skatījos filmu, kad pēkšņi atskanēja durvju zvans. (Pagātne)
Vakarā, kad atnākšu no treniņa, skatīšos filmu. (Nākotne)
Darbības vārdam gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī ir trīs personu formas.
Persona
|
Vienskaitlis
|
Daudzskaitlis
|
1.
|
es
|
mēs
|
2.
|
tu
|
jūs
|
3.
|
viņš, viņa
|
viņi, viņas
|
Piemērs:
Es vasarā daudz ceļoju.
es ceļoju — vienskaitļa 1. persona
es ceļoju — vienskaitļa 1. persona
Mēs [ar brāli] Ziemassvētkos vienmēr braucam pie vecmāmiņas.
mēs [ar brāli] braucam — daudzskaitļa 1. persona
mēs [ar brāli] braucam — daudzskaitļa 1. persona
Vecmāmiņa svētkos cep ne vien pīrādziņus, bet arī kūkas.
vecmāmiņa [viņa] cep — vienskaitļa 3. persona
vecmāmiņa [viņa] cep — vienskaitļa 3. persona
Pļāpādami jūs nedzirdējāt, ka esam atbraukuši.
jūs nedzirdējāt — daudzskaitļa 2. persona
jūs nedzirdējāt — daudzskaitļa 2. persona
Darbības vārda kārta
Darbības vārda kārta rāda, vai darbības veicējs teikumā ir minēts vai nav minēts.
Darbības vārdiem teikumā var būt darāmā kārta vai ciešamā kārta.
Darbības vārdiem teikumā var būt darāmā kārta vai ciešamā kārta.
1. Ja darbības vārds ir darāmajā kārtā, tad teikumā minēts arī šīs darbības veicējs, kas parasti ir nominatīva locījumā.
Piemērs:
Dežurants pēc stundas klasē atvēra logu.
kas? — dežurants
ko darīja? — atvēra
atvēra — darbības vārds darāmajā kārtā
kas? — dežurants
ko darīja? — atvēra
atvēra — darbības vārds darāmajā kārtā
2. Ja darbības vārds ir ciešamajā kārtā, tad teikumā nav minēts darbības veicējs, bet gan tikai darbības objekts, kas “cieš” darbības rezultātā.
Piemērs:
Starpbrīdī tika atvērti logi.
kas? — logi
kas tika darīts [ar logiem]? — tika atvērti
Logi šajā gadījumā “cieš” — tie tika atvērti; darbības veicējs nav minēts — tas var būt gan skolotājs, gan skolēns.
tika atvērti — darbības vārds ciešamajā kārtā
kas? — logi
kas tika darīts [ar logiem]? — tika atvērti
Logi šajā gadījumā “cieš” — tie tika atvērti; darbības veicējs nav minēts — tas var būt gan skolotājs, gan skolēns.
tika atvērti — darbības vārds ciešamajā kārtā
Ciešamajā kārtā darbības vārds parasti ir pārejošs, proti, tam var uzdot jautājumu ko?
Arī šajā teikumā, pārveidojot darbības vārdu nenoteiksmē, var pavaicāt šo jautājumu:
Arī šajā teikumā, pārveidojot darbības vārdu nenoteiksmē, var pavaicāt šo jautājumu:
tika atvērti — atvērt (ko darīt?) — ko? — logus, grāmatu, durvis
Latviešu valodā ciešamo kārtu lieto retāk nekā darāmo kārtu.
Nedrīkst sajaukt ciešamās kārtas teikumus ar tādiem darāmās kārtas teikumiem, kuros darītājs nav nosaukts.
Nedrīkst sajaukt ciešamās kārtas teikumus ar tādiem darāmās kārtas teikumiem, kuros darītājs nav nosaukts.
Darāmā kārta
|
Ciešamā kārta
|
Mani lutina.
Ko lutina? — mani (darbības objekts) |
Es tieku lutināts.
Kas tiek lutināts? — es (darbības objekts) es “ciešu” — es tieku [vecmāmiņas, mammas, māsas] lutināts |
Ciešamās kārtas teikumos uz jautājumu kas? atbild darbības objekts, bet darāmās kārtas teikumos uz jautājumu kas? atbild darbības veicējs.
Par darbības vārda kārtām vari atkārtot no 7. klasē mācītā.
Darbības vārda izteiksmes
Piemērs:
Es ēdu saldējumu. — fakta konstatācija
Es gribētu ēst saldējumu. — vēlēšanās
Man jāēd saldējums. — vajadzība
Ēdiet saldējumu! — pavēle
Es vakar esot apēdis visu saldējumu. — atstāstīta darbība, par kuru nav īstas pārliecības
Es gribētu ēst saldējumu. — vēlēšanās
Man jāēd saldējums. — vajadzība
Ēdiet saldējumu! — pavēle
Es vakar esot apēdis visu saldējumu. — atstāstīta darbība, par kuru nav īstas pārliecības
Latviešu valodā ir piecas izteiksmes:
- īstenības izteiksme;
- atstāstījuma izteiksme;
- vēlējuma izteiksme;
- vajadzības izteiksme;
- pavēles izteiksme.
Darbības vārdam piemīt spēja mainīties katrā izteiksmē.
Izteiksme
|
Darbības vārds
|
īstenības
|
ēdu, ēdīšu
|
atstāstījuma
|
esot ēdis
|
vēlējuma
|
ēstu
|
vajadzības
|
jāēd
|
pavēles
|
ēd! ēdiet!
|
Katra izteiksme vēl sīkāk iedalās laikos. To vari atkārtot no 7. klasē mācītā.
Īpaša uzmanība jāpievērš pareizrakstības likumiem.
Netiešā runa
Atstāstījuma izteiksmi izmanto, pārveidojot tiešās runas teikumu par netiešās runas teikumu.
Palīgteikumā darbības vārds jāpārveido atstāstījuma izteiksmē, kā arī 1. vai 2. personas vietniekvārds jāpārveido 3. personā.
Ja tiešās runas teikumā ir izsauksmes vārds vai uzruna, netiešajā runā tas zūd.
Piemērs:
Kārlis teica: "Andri! Mēs, redz, ar ģimeni svētdien brauksim uz Siguldu!"
Kārlis teica Andrim, ka viņš ar ģimeni svētdien braukšot uz Siguldu.
Kārlis teica Andrim, ka viņš ar ģimeni svētdien braukšot uz Siguldu.
Lai iegūtu papildus informāciju par netiešo runu, vari noskatīties mācību video.