Emocionāli ekspresīva leksika
Izvēloties valodas stilu, autors domā ne tikai par sava teksta uzdevumu, bet arī par tā ietekmi un emocijām, ko tas rada.
Emocionāls — tāds, kurā izpaužas jūtas un emocijas.
Ekspresīvs — tāds, kas pauž jūtas, pārdzīvojumu, kas ir iedarbīgs.
Vārdiem var piemist neitrāla, pozitīva vai negatīva emocionāla nokrāsa.
|
Vārds ar pozitīvu emocionālu nokrāsu
|
Neitrāls vārds
|
Vārds ar negatīvu emocionālu nokrāsu
|
|
zēniņš
|
zēns
|
zeņķis
|
Neitrāla emocionālā nokrāsa ir vārdi, kas lietojami bez īpašas emocionālas nokrāsas.
Piemērs:
galds, krēsls, vasara, skolēns, burtnīca.
Pozitīvā emocionālā nokrāsa piemīt lielākajai daļa deminutīvu, kas atvasināti ar piedēkļiem -iņ-, -īt-, retāk — ar -el-.
Piemērs:
jūra — jūriņa,
vilnis — vilnītis
Negatīva emocionālā nokrāsa piemīt vārdiem, kas atvasināti ar piedēkļiem -el-, -elē-.
Piemērs:
nams — namelis;
spriest — spriedelēt
Pozitīvu vai negatīvu nokrāsu var panākt arī ar apgalvojuma partikulas jā un nolieguma partikulas nē lietojumu runā vai tekstā.
Piemērs:
Jā, es iešu ar tevi uz kino!
Nē, es neiešu ar tevi uz kino!
Stilistiska nokrāsa piemīt sarunvalodas vārdiem un poētismiem.
|
Sarunvalodas vārdi
|
Neitrāls vārds
|
Poētismi
|
|
|
latvietis
|
latvis
|
|
zaķpastala
|
gļēvulis
|
Sarunvalodas vārdiem piemīt vienkāršāka, mazāk oficiāla nokrāsa. Tā var būt gan pozitīva, gan negatīva emocionāla nokrāsa, retāk sastopami sarunvalodas vārdi ar neitrālu emocionālo nozīmes nokrāsu.
|
Negatīva emocionālā nozīmes nokrāsa
|
Neitrāla nozīme
|
Pozitīva emocionālā nokrāsa
|
|
pinkšķēt (raudāt)
|
āķīgs (grūts)
|
snīpis (deguns)
|
Vienkāršrunas vārdi pieder pie neitrālās leksikas, tie ir rupji un tiek lietoti, lai kādu aizskartu vai apvainotu.
Poētismiem piemīt svinīga nokrāsa.
Visbiežāk tie sastopami daiļliteratūrā, īpaši dzejā, kur tie tiek izmantoti tēlainās izteiksmes līdzekļos.
Piemērs:
ģīmis — seja;
bolās — skatās;
visi lamu vārdi
bolās — skatās;
visi lamu vārdi
Visbiežāk tie sastopami daiļliteratūrā, īpaši dzejā, kur tie tiek izmantoti tēlainās izteiksmes līdzekļos.
Piemērs:
Spožos krāsu vainadziņos,
Kairiem smaidiem gaišās acīs,
Saldu dvašu elpodamas,
Puķes atver ziedulūpas, [..]
Kairiem smaidiem gaišās acīs,
Saldu dvašu elpodamas,
Puķes atver ziedulūpas, [..]
(Rainis)
Vārdnīcās reizēm tiek norādīta vārda stilistiskā nokrāsa.
- Poētisms
- Sarunvalodas vārds
Sinonīmi
Par sinonīmiem vari atkārtot no 8. klasē mācītā.
Mērķtiecīgi izraugoties piemērotus sinonīmus, var izcelt vissmalkākās nozīmes nianses.
Sinonīmu izvēle rada iespēju izraudzīties piemērotus vārdus izsakāmā satura atklāsmei atbilstoši runas mērķim, partnerim un situācijai, paust domu niansēti, precīzi, tēlaini. Palīgs vārdu izvēlē ir vārdnīcas, it īpaši sinonīmu vārdnīca un vietne tezaurs.lv.
Sinonīmu izvēle rada iespēju izraudzīties piemērotus vārdus izsakāmā satura atklāsmei atbilstoši runas mērķim, partnerim un situācijai, paust domu niansēti, precīzi, tēlaini. Palīgs vārdu izvēlē ir vārdnīcas, it īpaši sinonīmu vārdnīca un vietne tezaurs.lv.
Ne visiem vārdiem ir sinonīmi.
Sinonīmu parasti nav:
- terminiem;
- vārdiem, kas apzīmē konkrētus priekšmetus un parādības (galds, acs, pirksts, ūdens, pļaut);
- gandrīz visiem vietniekvārdiem;
- daudznozīmīgiem vārdiem.
Izsauksmes vārdi
Izsauksmes vārdi ir nelokāmi vārdi, kas izsaka pārdzīvojumus, pievērš uzmanību kaut kam vai atdarina skaņas.
Piemērs:
Ai, skabarga iedūrās!
Ak, cik skaisti!
Re, ērglis!
Tip, tip, vistiņas!
Ak, cik skaisti!
Re, ērglis!
Tip, tip, vistiņas!
Ar izsauksmes vārdiem var paust prieku, izbrīnu, pārsteigumu, sāpes, skumjas, bailes, nepatiku. Izsauksmes vārdi ir arī pieklājības frāzes paldies, labrīt, labdien utt.
Svarīgi!
Izsauksmes vārdus no pārējās teikuma daļas atdala ar komatiem.
Liekot pieturzīmes teikumā ar vārdu lūdzu, jānosaka šī vārda vārdšķira.
Ja lūdzu ir darbības vārda īstenības izteiksmes 1. personas forma, tas nav īpaši jāatdala no pārējās teikuma daļas.
Ja lūdzu ir darbības vārda īstenības izteiksmes 1. personas forma, tas nav īpaši jāatdala no pārējās teikuma daļas.
Piemērs:
Es lūdzu palīdzību.
Es lūdzu man piezvanīt.
Ja lūdzu teikumā ir izsauksmes vārds, tas no pārējās teikuma daļas jāatdala ar komatu/komatiem. Šādos teikumos bieži tiek lietots verbs pavēles izteiksmē.
Piemērs:
Lūdzu, pasniedz maizi!
Lūdzu, palīdziet man uzrakstīt referātu!
Palīdzi, lūdzu, sakārtot istabu!
Lūdzu, palīdziet man uzrakstīt referātu!
Palīdzi, lūdzu, sakārtot istabu!
Reizēm izsauksmes vārdi kopā ar citiem vārdiem veido izteicienu vai frāzi, ko no pārējās teikuma daļas atdala ar komatu, bet pašu izsauksmes vārdu ar komatu neatdala.
Izsauksmes vārdus re, rau, palūk, skat, paklau neatdala ar komatu no partikulas nu:
Izsauksmes vārdus re, rau, palūk, skat, paklau neatdala ar komatu no partikulas nu:
Piemērs:
Nu paklau, nāc taču reiz!
Nu re, tomēr paspējām uz vilcienu!
Nu lūk, uzdevums ir pabeigts.
Nu re, tomēr paspējām uz vilcienu!
Nu lūk, uzdevums ir pabeigts.
Izsauksmes vārdus ak, ai ar komatu neatdala izteicienos: ak tu, ak tu dieniņ, ak tu dievs, ak tu kungs, ak mūžs, ak tu tētīt, ai tu, ak vai utml.
Piemērs:
Ak tu manu bāleliņu,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēja.
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēja.
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?