6. Frazeoloģija un frazeoloģismi

Jēdziens frazeoloģija tiek lietots divās nozīmēs:

1) tie ir visi kādas valodas frazeoloģismi, to apkopojums;

2) valodniecības nozare, kas pētī frazeoloģismus.

 

Frazeoloģijai kā valodniecības nozarei tuvākās robežzinātnes ir leksikoloģija, stilistika, semasioloģija, gramatika, leksikogrāfija un frazeogrāfija.

Frazeoloģijas veidošanās veicināja leksikogrāfu pētījumi, jo tieši viņi konstatēja, ka ir šādi vārdu savienojumi. 

Par frazeoloģijas pamatlicēju tiek uzskatīts Šarls Balī (Charles Bally;1865-1947), kurš konstatēja, ka "ir divu veidu vārdu savienojumi: vārdu savienojumi ar pagaidu raksturu (brīvi vārdu savienojumi) un vārdu savienojumi, kas atkārtojas un kurus nav iespējams sadalīt atsevišķos komponentos (stabili vārdu savienojumi)."

 

Š. Balī par ārējiem kritērijiem, kas raksturo frazeoloģismus, min šādas pazīmes:

1) tos veido vairāki vārdi;

2) tajos ir noteikta vārdu kārta;

3) neviens no frazeoloģismā esošajiem vārdiem nav aizstājams ar kādu citu vārdu, nezaudējot visa vārdu savienojuma nozīmi.

 

Taču šīs formālās pazīmes ne vienmēr pilnībā precīzi atbilst visiem frazeoloģismiem, tāpēc par drošākiem kritērijiem Š.Balī uzskata frazeoloģismu iekšējās pazīmes:
1) frazeoloģisma saturam atbilst kāda viena konkrēta leksēma;

2) frazeoloģismā saglabājušies arhaiski valodas elementi.

 

Latviešu valodniecībā pirmais frazeoloģismiem pievērsās Arturs Ozols, kas darbā "Latviešu tautasdziesmu frazeoloģijas pamatjautājumi" pievērsās arī frazeoloģijas teorētiskajiem jautājumiem. A. Ozols uzskatāms par latviešu frazeoloģijas pamatlicēju.

 

Valodā pastāv arī nefrazeoloģiski pārnestas nozīmes vārdu savienojumi, tāpēc frazeoloģismu noteikšanai būtiska ir izpratne par nozīmes veidošanos vārdu savienojumos.

A. Laua min, ka par frazeoloģismiem nav uzskatāmi vārdu savienojumi, kuru nozīme veidojas analītiski, proti, no atsevišķo vārdu nozīmēm. 

 

Par frazeoloģismiem nav uzskatāmi:

 

Frazeoloģismos spilgti atspoguļojas tautas un valodas vēsture, arī noteikta pasaules uztvere. Tēli, priekšmeti un parādības, kas izmantoti frazeoloģismos, saistīti ar daudzpusīgu tautas nodarbošanos:

 

Daudz frazeoloģismu saistīti ar cilvēka ķermeni, psihiskajām stāvokli, žestiem, mīmiku u.c.: rokas nolaižas, nepamirkšķinot ne aci.

Ievērojams skaits frazeoloģismu saistīts ar faunas un floras elementiem: vilks avju drānās, kuļas kā pa nātrēm.

 

Frazeoloģismu vislielākā vērtība ir ekspresivitāte un tēlainība.

Visbiežāk frazeoloģismiem piemīt sarunvalodas stilistiskā ekspresija. Gan frazeoloģismu izcelsme, gan lietojuma sfēra visbiežāk ir tieši sarunvaloda.