Publicistikas valodas stils
Publicistikas valodas stilam ir liela sabiedriskā nozīme, liela nozīme valodas kopšanā. Publicistikas valodas stils tiek izmantots plašsaziņas līdzekļos, publicistiska rakstura grāmatās, publiskās runās. Šis valodas stils pastāv vienlīdz gan mutvārdu formā, gan rakstītā formā. Publicistikas valodas stilā izmanto gan zinātniskā valodas stila, gan daiļliteratūras valodas stila elementus, gan arī sarunvalodas stila elementus. Valodas līdzekļu izvēli izvēli nosaka konkrētā teksta mērķis.
Publicistiskas valodas stilu raksturo tādas pazīmes kā aktualitāte, konkrētība, viedoklis, mērķtiecība, emocionalitāte, sabiedrības ietekmēšana, pieejamība, avoti (masu informācijas līdzekļi), dati, fakti, skaitļi, citāti, atbilstība auditorijai.
Publicistikas valodas stilam raksturīgi dažādi žanri: intervijas, preses apskats, raksts, reportāža, anotācija, preses relīze, ievadraksts, hronika, ziņa u.c.
Par publicistikas valodas stilu lasi arī šeit.
Literārās sarunvalodas stils
Sarunvaloda – valodas paveids, ko lieto neoficiālajā saziņā, ikdienas sazināšanās vajadzībām. Pārsvarā lieto mutvārdu formā, retāk rakstu formā, piemēram, neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās. Izšķir literāro sarunvalodu, kurā nav vērojamas atkāpes no literārās valodas normām, un neliterāro sarunvalodu, kurā iekļauj, piemēram, vienkāršrunu, žargonu, izloksnes. Literārās sarunvalodas stils nav vienveidīgs, tas var būt gan oficiālāks, gan brīvāks atkarībā no komunikācijas dalībniekiem, saziņas konteksta, mērķa.
Sarunvalodas stilam raksturīgas tādas pazīmes maksimāla saprotamība, ekspresivitāte, subjektīvisms, intimitāte, personiskums, zemteksti, dialogi, situatīva nosacītība, brīva izteiksme, koncentrēta informācija. Sarunvalodā nav strikti ievērotas valodas normas. Sarunvalodu papildina neverbālie saziņas līdzekļi, piemēram, žesti runājot, emocijzīmes digitālā sarunvalodas tekstā.
Sarunvalodas tekstu žanri ir, piemēram, privāta vēstule, zīmīte, dienasgrāmata.
Par sarunvalodas stilu lasī arī šeit.
Daiļliteratūras valodas stils
Daiļliteratūras valodas stilu izmanto mākslinieciskiem nolūkiem visos daiļliteratūras veidos – dzejā, prozā, dramaturģijā, liroepikā. Daiļliteratūras valodas stils nav vienveidīgs - tā īpatnības atkarīgas no konkrētā daiļliteratūras veida, žanra, autora individuālā stila īpatnībām. Daiļliteratūras valodas stilu galvenokārt lieto rakstu formā. Daiļliteratūras valodas stila elementus izmanto arī citos valodas stilos, kā, piemēram, publicistikā, sarunvalodā, un arī otrādi.
Daiļliteratūras valodas stilu raksturo tādas pazīmes kā daudzveidīga, bagāta leksika, bieži dialogi, īpaša grafiska forma dzejā, dramaturģijā.
Daiļliteratūras žanri: stāsts, miniatūra, novele, romāns, eseja, komēdija, traģēdija, dzeja u.c. Daiļliteratūras žanrus nosaka konkrētais literatūras veids.
Par daiļliteratūras valodas stilu lasī arī šeit.