Stils
  
Ikdienā dzirdam "dzīvesstils, vadības stils, stils un mode" un citus vārdu savienojumus, kuros izmantots vārds "stils".
Vārds "stils" radies no latīņu valodas vārda "stilus", kas nozīmēja “kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā)”.
Latviešu valodā vārdam "stils" ir vairākas nozīmes. Vārds "stils" ir termins dažādās zinātņu nozarēs, t.sk., mākslas zinātnēs (piemēram, literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā), valodniecībā.
Stils – māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
Piemērs:
Klasicisms – mākslas stils Eiropā, pastāvēja laika posmā no 17.gadsimta līdz 19.gadsimta pirmajai pusei.
Savs stils glezniecībā Maijai Tabakai raksturīgs jau kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.
Romantisma stilu literatūrā iezīmē liriskā varoņa izteiktā emocionalitāte.
Emo ir rokmūzikas stila emo piekritēji, 14 - 19 gadus veci jaunieši. Šis mūzikas stils izveidojās 20. gadsimta 80. gados ASV, Vašingtonā, balstoties uz "hardcore punk" stilu.
Stila jēdziens aptver daudzas sabiedriskās dzīves jomas (piemēram, arhitektūra, māksla, mūzika, mode, valoda). Stilu var vērtēt gan noteiktā laikposmā (piemēram, klasicisms ir mākslas stils, kas pastāvēja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam), gan plašākā attīstībā līdz pat mūsdienām, pievēršot uzmanību konkrēta stila savdabībai, tā pārmaiņām, kā arī dažādu stilu mijiedarbībai un integrācijai. Piemēram, mūsdienās dažādu mākslas nozaru pārstāvji sajauc stilus, izmantojot dažādiem stiliem raksturīgos paņēmienus un līdzekļus, tā radot oriģinālus risinājumus.
 
Ja runā par raksturīgu izteiksmes līdzekļu kopumu (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā), tad lieto jēdzienu "stilistika".
 
Valodas stils
 
Valodas pamatfunkcijas ir saziņa un domāšana. Valodas funkcionēšana dažādās cilvēka darbības jomās radīja valodas stilistisko diferenciāciju (sadalīšanos). 
Valodniecībā tiek lietots jēdziens "valodas stils".
Stils – valodas izteiksmes līdzekļu lietošanas paņēmienu kopums, izteiksmes īpatnības.
Valodas stils – vēsturiski izveidojies valodas paveids, kura lietošanas izvēle ir atkarīga no komunikācijas satura, vides un komunikatora attieksmes pret tiem.
Jau sākotnēji valodas lietotājs no sava valodas līdzekļu klāsta izvēlējās piemērotākos valodas līdzekļus saziņas situācijai, saturam, mērķiem. Pakāpeniski tas dažādās komunikācijas jomās nostiprinājās par tradīciju, veidojot noteiktus valodas paveidus  jeb stilus.
 
Runā vai rakstītā tekstā izmantoto valodas stilu nosaka:
  • valodas lietojuma joma,
  • saziņas konteksts,
  • informācijas saturs,
  • runas mērķis,
  • autora individuālais mutvārdu runas un rakstības veids.
Valodas stili izpaužas runā (mutvārdos) vai dažādu žanru tekstos (rakstveidā).
 
Pastāv dažādas valodu stilu klasifikācijas.
Daži piemēri.
1. Valodas stilu klasifikācija pēc to sociālajām funkcijām: zinātniskais, lietišķo rakstu, publicistikas, sarunvalodas, daiļliteratūras.
2. Valodas stilu klasifikācija pēc tajos izmantotajiem valodas emocionāli ekspresīvajiem izteiksmes līdzekļiem: oficiālais, svinīgais, sirsnīgais, humoristiskais, ironiskais, satīriskais. Vairāk par šo iedalījumu šeit.
 
Atsauce:
Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca: www.tezaurs.lv
Latviešu valoda I. Pamatkursa programmas paraugs vispārējai vidējai izglītībai: https://mape.skola2030.lv/resources/381