Ne visas valodas kļūdas ir viegli pamanāmas un novēršamas. Izmantoto valodas līdzekļu atbilstību literārās valodas normām, ja rodas šaubas par to pareizumu, rūpīgi jāpārbauda dažādos autoritatīvos avotos – gramatikās, vārdnīcās, speciālos normatīvos izdevumos un krājumos.
Latviešu valodas statusu nosaka Latvijas Republikas Satversme un Latvijas Republikas likumi. Literāro valodu normē dažādi normatīvie avoti. Tos sastāda valodas speciālisti. Valodas lietotājs normatīvos avotus izmanto, lai precizētu kādu valodas normu savā valodas lietojumā, padziļināti izprastu to.
Latviešu valodas statusu nosaka Latvijas Republikas Satversme un Latvijas Republikas likumi. Literāro valodu normē dažādi normatīvie avoti. Tos sastāda valodas speciālisti. Valodas lietotājs normatīvos avotus izmanto, lai precizētu kādu valodas normu savā valodas lietojumā, padziļināti izprastu to.
Normatīvie avoti:
- Ministru kabineta noteikumi, piemēram, “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumu valsts valodā”, “Noteikumi par vietu nosaukumu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu”, “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” u.c.;
- norādījumi, ieteikumi, kuros sniegta informācija par latviešu valodas normām atbilstošu pareizrakstību un pareizrunu;
- pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcas, kur apkopota informācija par literārās valodas vārdu pareizu izrunu (ortoepiju) un pareizrakstību (ortogrāfiju);
- zinātniski un populārzinātniski žurnāli un rakstu krājumi, kurus izdod augstskolas, institūti, par valsts valodu atbildīgās institūcijas.
Izmantojot minētos normatīvos avotus valodas speciālisti sastāda dažādus mācību un informatīvos līdzekļus (gramatikas, rokasgrāmatas), kurus ērti ikdienā izmantot valodas lietotājiem, lai pilnvērtīgi apgūtu valodu, lai ātri precizētu kādu valodas likumu.
Savas valodas atbilstību valodas normām var pārbaudīt ne tikai drukātos informācijas avotos, bet arī digitālos, piemēram, Latviešu valodas aģentūra ir izveidojusi lietotnes:
1. "Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze", kuras mērķis ir padarīt lietotājiem ērti pieejamu datubāzes saturu: atbildes uz aktuāliem jautājumiem par latviešu valodas pareizrunu un pareizrakstību, gramatiku un leksiku, stilistiku un valodas kultūru;
2. "Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā", kurā apkopota informācija par personvārdu atveidi un atveides variantiem;
3. "Elektroniska latviešu valodas vārdnīca", kurā var iepazīties ar daudzu vārdu fonētisko raksturojumu, tai skaitā arī izrunas, morfoloģisko raksturojumu, arī ar dažādiem vārddarināšanas piemēriem konkrētajam vārdam.
1. "Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze", kuras mērķis ir padarīt lietotājiem ērti pieejamu datubāzes saturu: atbildes uz aktuāliem jautājumiem par latviešu valodas pareizrunu un pareizrakstību, gramatiku un leksiku, stilistiku un valodas kultūru;
2. "Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā", kurā apkopota informācija par personvārdu atveidi un atveides variantiem;
3. "Elektroniska latviešu valodas vārdnīca", kurā var iepazīties ar daudzu vārdu fonētisko raksturojumu, tai skaitā arī izrunas, morfoloģisko raksturojumu, arī ar dažādiem vārddarināšanas piemēriem konkrētajam vārdam.
Nozīmīgs digitāls resurss valodas pilnveidošanai ir "Latviešu valodas rokasgrāmata", kas ir enciklopēdiska rakstura darbs, informatīvs mācību palīglīdzeklis latviešu valodniecībā, kurā apkopoti un izklāstīti galvenie jautājumi 26 valodniecības nozarēs un apakšnozarēs.
Katram valodas lietotājam jāatceras - kopta latviešu literārā valoda ir vērtība un nacionālās kultūras nodrošinājums.