Ikviens rokraksts ir unikāls. Rokraksts veidojas ne tikai fizisko iemeslu (cilvēka roku un delnu garuma attiecības utt.) ietekmē, bet arī katra rakstītāja psihisko spēju, domāšanas, temperamenta īpatnību, rakstura īpašību un arī individuālo estētisko uzskatu ietekmē.
Gatavojoties rakstīšanai, jau pirmskolā tiek daudz nodarbināta rokas sīkā muskulatūra (tīšana, zīmēšana, pārvilkšana, aplicēšana utt.), turklāt šādas nodarbes attīsta arī acumēru un audzina pacietību, gribu, precizitāti, kas, veicot rakstu darbus, ir ļoti svarīgi.
Bērnam veicot rakstu darbus, svarīgi, lai poza būtu atbilstoša:
- bērna kājas balstās uz grīdas, ceļu locītavas veido taisnu leņķi;
- atstarpe starp galda virsmu un bērna krūtīm ir tik liela, lai tai cauri brīvi ietu bērna dūrīte;
- mugura jātur taisna, galva nedaudz paliekta uz priekšu.
Rakstāmā (pildspalvas, zīmuļa u. tml.) turēšanas veids:
- pirksti ir tikai nedaudz saliekti un brīvi aptver pildspalvu;
- rādītāja pirksts ir tikai viegli uzlikts uz pildspalvas (apmēram 2 cm virs lodītes gala).
Burtnīcas novietojums:
- burtnīca ir pareizi novietota, ja labās rokas apakšdelms un rakstāmā rinda veido taisnu leņķi.
Vēlamais raksta slīpums ir 65 grādi.
Svarīgi!
Rokraksta attīstīšanai svarīga ir arī pareiza mazo un lielo burtu apguve, mācoties tos rakstīt nevis alfabēta secībā, bet gan atbilstoši burtu veidošanas īpatnībām.
Mazos burtus, ņemot vērā to rakstības līdzību, iedala 6 grupās:
- i, ī, u, ū, t – burti ar taisnu svītru un lociņu apakšā;
- m, n, ņ, p – burti ar taisnu svītru un lociņu augšā vai apakšā;
- b, f, j, h, l, ļ – burti ar taisnu garu svītru un cilpu;
- a, ā, d, g, ģ– burti, kurus veido, ovālam pievienojot garo taisno svītru ar lociņu apakšā vai cilpu uz leju;
- c, č, e, ē – pusovāla burti;
- k, ķ, r, v, s, š, z, ž – burtus veidojot, tiek izmantoti dažādi elementi.
Arī lielos rakstītos burtus iedala 6 grupās, skatoties pēc elementiem, kādi tiek izmantoti burtu rakstībā:
- U, Ū, V;
- A, Ā, M, N, Ņ;
- I, Ī, J, T, F;
- P, B, R, K, Ķ, H;
- O, C, Č, E, Ē, G, Ģ, S, Š;
- D, L, Ļ, Z, Ž.
Ja bērns veic rakstu darbus, tad būtu vēlams pievērst uzmanību ne vien rezultātam, bet arī pašam rakstīšanas procesam, pārliecinoties, ka bērns sēž pareizi, pareizi novietojis burtnīcu un pareizi tur pildspalvu. Turklāt sēdēšanas pozas maiņa var liecināt arī par nogurumu. Tādā gadījumā labāk darbu veikt ar vairākām atpūtas pauzēm, atpūtinot rokas muskuļus.