Vēsturiskās skaņu pārmaiņas radušās dažādu fonētisko procesu rezultātā valodas attīstības senākos posmos.
Ir divu veidu vēsturiskās skaņu pārmaiņas:
- vēsturiskās skaņu mijas:
1) vēsturiskās patskaņu mijas
2) vēsturiskās līdzskaņu mijas - vēsturiskais līdzskaņa zudums
Patskaņu mija - dažādos no vienas saknes darinātos vārdos vai vārda formās viena patskaņa vietā stājas cits patskanis vai divskanis.
Mantotā patskaņu mija jeb alternācija
Ir 3 dažādu rindu mijas.
Rindas nosaukums
|
Piemērs
|
Skaņas, kas mijas
|
i-rinda |
stiga - steigt - staigāt
|
i, ī (ij) - ie, ei, (ej, ēj) - ai
|
e-rinda | nest - nesu - nēši - nasta |
šaurais/platais e - šaurais/platais ē - a, ā, u, o [uo] - i
|
u-rinda | kust - kūst - kausēt |
u - ū -au
|
Vēsturiskās līdzskaņu mijas
Līdzskaņu mija - saknes līdzskaņa maiņa.
Patskaņu i, ī, e, ē un divskaņa ie noteiktā mija (atvasinājumos, darbības vārdu formās):
k-ķ, k-c, g-ģ, g-dz
Piemērs:
roka - roķele - rociņa
zirgs - zirģelis - zirdziņš
Līdzskaņa j noteiktā mija (II deklinācijas vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, V un VI deklinācijas daudzskaitļa ģenitīvā, daļai darbības vārdu vienkāršajā tagadnē un no tās atvasinātajās darbības vārda formās, atvasinājumos)
b - bj
d - ž dz - dž
l - ļ ln - ļņ m - mj
n - ņ p - pj
s - š sl - šļ
sn - šņ
t - š v - vj z - ž
zl - žļ
zn - žņ r - ŗ*
|
gulbis - gulbji
briedis - brieži
dadzis - dadži
dēlis - dēļi
alnis - aļņi
kurmis - kurmji
suns - suņi
ziepes - ziepju
lasis - laši
smiltis - smilšu
nokrēslis - nokrēšļa
alksnis - alkšņi
avs - avju
vēzis - vēži
zizlis - zižļi
zvaigzne - zvaigžņu
bērt - beŗu*
|
Līdzskaņa t noteiktā mija (1. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmē)
t-s, d-s
Piemērs:
veda - vest
meta - mest
Līdzskaņa d noteiktā mija (daļēji lokāmajos divdabjos)
t-z, d-z
Piemērs:
veda - vezdams
meta - mezdams
Vēsturiskais līdzskaņa zudums vērojams 1. konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar t, d, s, z.
Šie līdzskaņi zūd piedēkļa -st- un izskaņas -šana priekšā.
Piemērs:
veda – vešana
lūza – lūst
lūza – lūst