Lokāmie darāmās kārtas pagātnes divdabji nosauc kādu sasniegtu stāvokli vai pabeigtu darbību.
atnācis draugs – draugs, kas jau ir klāt
uzziedējis kaktuss – kaktuss jau zied

 
Šiem divdabjiem piemīt darbības vārda un īpašības vārda daba.
Tiem, tāpat kā īpašības vārdiem, ir:
1) dzimte – sieviešu un vīriešu;
izdīdzis asns – vīriešu dzimte
uzziedējusi roze – sieviešu dzimte

 
2) skaitlis – vienskaitlis un daudzskaitlis;
uzziedējusi roze – vienskaitlis
uzziedējušas rozes - daudzskaitlis
izdīdzis asns - vienskaitlis
izdīguši asni - daudzskaitlis


3) locījumi
uzziedējusi roze – vienskaitļa nominatīvs
uzziedējušas rozes – vienskaitļa ģenitīvs vai daudzskaitļa nominatīvs
izdīgušie asni - daudzskaitļa nominatīvs
izdīgušo asnu - daudzskaitļa ģenitīvs

 
4) noteiktā un nenoteiktā galotne
uzziedējusi roze – nenoteiktā galotne
uzziedējusī roze – noteiktā galotne

 
Lokāmos darāmās kārtas pagātnes divdabjus veido no darbības vārda pagātnes celma, pievienojot divdabim raksturīgo izskaņu –usi, -usies vai galotni –is, -ies.
ziedēt - [es] ziedēj - ziedēj-is, ziedēj-usi
atvērties - atvēros - atvēr - atvēr-ies, atvēr-usies
 
Teikumā šie divdabji var būt gan apzīmētāji, gan izteicēji, gan veidot divdabja teicienu. 
Izplaukušās rozes izskatījās brīnišķīgi.
Kādas rozes? - izplaukušās.
Rozes bija izplaukušas vakar.
Ko bija darījušas rozes? – [bija] izplaukušas

Izteicējs, kas izteikts ar lokāmo darāmās kārtas divdabi, atbild uz jautājumiem:
ko esmu darījis/darījusi?
ko biju darījis/darījusi?
ko būšu darījis/darījusi?


Protams, jautājums var būt arī citā personu formā, kā arī nolieguma formā, piemēram, ko viņš nebija darījis?