Modālās partikulas izsaka apgalvojumu vai noliegumu, jautājumu, pamudinājumu vai vēlējumu un salīdzinājumu.
Apgalvojuma izteikšanai izmanto partikulu jā, ar to skaidri apstiprinot iepriekš izteikto domu, kas bieži veidota kā jautājums ar partikulu vai.
Piemērs:
Vai tu nāksi ar mani reizē uz mājām? Jā. Vai mums garām pagāja mūsu kaimiņš? Jā, tas bija viņš. "No apkalpotāja ir jāuzmanās. Pagalmā viņš mani noteikti redzēs. Vai arī to tev teica Mārtiņš? " Jā. (G. Janovskis.)
Partikulu jā lieto arī tad, ja runātājs kaut ko svarīgu atceras un piemetina kaut ko iepriekš teiktajam.
Piemērs:
Tas ir pēdējais skolas gads. Tikai atsevišķi mirkļi un notikumi ir palikuši atmiņā. Jā! Naiga ne bez pūlēm iemācīja mani dejot, un skolas sarīkojumos man vairs nebija jāslapstās pa kaktiem vai "jāstutē" sienas. (G. Janovskis.)
Partikula jā var izteikt arī izbrīnu, neticību:
Piemērs:
"Atnācu pie direktora. Esmu viņu par to iepriekš brīdinājusi." "Viņa nav, aizgājis/' sekretāre strupi atteica. "Jā!?" neticēju savām ausīm.
Nedrošu, negribīgu apgalvojumu var izteikt partikula nūjā.
Piemērs:
Vai tu arī atnāci uz sapulci? Nūjā, citādi jau nevarēju.
Partikula jā teikumā var iegūt arī nolieguma nozīmi.
Piemērs:
"Dzirdēju, ka esi pie naudas tikusi. " "Jā, jā, posies mani apciemot nabagmājā."
Apgalvojuma nozīme ir vārdam labi, kad ar to izsaka apstiprinājumu.
Piemērs:
"Paklausies. Es tagad uz kādu stundu pazudīšu." " Labi. Un ja kāds vaicā? " (G. Janovskis.)
Nolieguma izteikšana var būt divējāda — pilnīga vai daļēja. Pilnīga nolieguma izteikšanai, kad noliegts viss iepriekš teiktais, lieto partikulu nē, bet daļēja nolieguma izteikšanai, kad noliegts kāds vārds teikumā, lieto partikulu ne.
Piemērs:
Tad būs labi, viņu noguldīs vīram blakus. Nē, nebūs vis labi, Made paliks viena pati... Un Madei radu mājās nebūs ne cūkganes vietas. (D. Zigmonte.)
Nolieguma partikulu nē bieži lieto aiz jautājuma teikuma, noliedzot tur izteikto domu.
Piemērs:
Vai Karlīne bija staigājusi plato ceļu? Nē, tikai savā reizē aizgājusi pretī savas sirds aicinājumam. (D. Zigmonte.)
Partikulai nē var būt precizētajā un pastiprinātāja nozīme.
Piemērs:
Varbūt viņa cerēja, ka es ar laiku kļūšu par ievērojamu — nē, vismaz pazīstamu gleznotāju. (G. Janovskis.)
Partikula nē var izteikt arī jautājumu un šaubas, ironiju vai pat apstiprinājumu.
Piemērs:
"Vai jūs abi neesat bijuši aizsargos? Jaunsargos? Nē? Tas ir labi." (G. Janovskis.) Varbūt viņa gādās par bērnu veselību skolās, par slimnīcu un veciem ļaudīm? Tur taču jābūt ārstam. Nē? (G. Janovskis.)
Partikula ne var atrasties pirms dažādu vārdšķiru vārdiem.
Piemērs:
Un mācītājs nopūtās un cēlās arī, viņam atlika tikai atgriezties tai vēsajā vientulībā, kuru nesilda ne vislabāk izkurinātā krāsns. (D. Zigmonte.) ..vecie ļaudis.. vaidēja, un ne viņiem vien, arī jaunajiem bija skaidrs—salnu, tikai salnu atnesīs šis vējš.. (D. Zigmonte.)