Prievārdi ir palīgvārdi, nelokāmi, tie ir saistītājvārdi vārdu kopās un nosaka atkarīgā vārda locījumu un precizē tā nozīmi.
Piemēram, teikumā "Sēžu pie upes" prievārds pie apvienojas ar lietvārdu (pie upes), kā arī nosaka tā locījumu — vienskaitļa ģenitīvu, saista to ar darbības vārdu sēdēt.
Kopā ar patstāvīgas nozīmes vārdiem prievārdi iekļaujas teikuma locekļu sastāvā, var būt apstākļu, apzīmētāju un papildinātāju sastāvā.
Piemērs:
No rīta pūš ass vējš. Par lielu naudu nopirka dzīvokli. Uz skolu var aizbraukt ar tramvaju.
Ir arī salikteņu prievārdi: apakšpus, augšpus, ārpus, iekšpus, lejpus, otrpus, šaipus, viņpus, virspus.
Prievārdi pēc izcelšanās ir dažādi, lielākoties tie ir primāri, jo valodā nav vairs vārdu, no kuriem tie ir cēlušies, piemēram, aiz, ap, bez, no, pa, par, pie, uz.
Daļa prievārdu cēlušies no apstākļa vārdiem, kā arī citām vārdšķirām:
- ar — samērā jauns prievārds, kas cēlies no saikļa ar(ī) ar nozīmi 'un'. Sākotnēji, kad instrumentāli lietoja bez prievārda ar un teica tēvs dēlu gāja, ko varēja izteikt arī citādi - tēvs ar(ī) dēls gāja, un, sajaucoties vienādas nozīmes veidiem, radās jauns - tēvs ar dēlu gāja, un ar ieguva prievārda nozīmi.
- caur no apstākļa vārda cauri,
- gar no apstākļa vārda garām,
- līdz no apstākļa vārda līdz(i),
- pēc cēlies no pēdis 'pa pēdām', kas savukārt ir daudzskaitļa instrumentālis no lietvārda pēds,
- priekš no lietvārda priekša lokatīva — priekšā, ko lieto kā apstākļa vārdu,
- pret no apstākļa vārda pretī,
- -pus no lietvārda puse, ko lieto salikteņprievārdos, piemēram, ārpus cēlies no ārpusē u.c.,
- starp no lietvārda lokatīva starpā vai instrumentāla starpu,
- virs no lietvārda lokatīva virsū lietojuma apstākļa nozīmē,
- zem no lietvārda lokatīva zemē apstākļa nozīmē vai no īpašības vārda zems darinātā apstākļa vārda zemu.
Noteikti prievārdi nosaka vārdkopas atkarīgā komponenta locījumu
- vienskaitļa ģenitīvā: aiz mājas,
- citi — datīvā, piemēram, līdz skolai,
- vēl citi — akuzatīvā, piemēram, gar ceļu,
- bet ar — instrumentāli, piemēram, ar zīmuli.
Daudzskaitlī tie paši prievārdi piesaista atkarīgo komponentu datīvā:
Aiz mājām, līdz skolām, gar ceļiem.
Vairums prievārdu atrodas pirms atkarīgā vārda. Tikai prievārdi dēļ, labad, pēc (cēloņa, iemesla nozīmē), kuri gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī piesaista atkarīgo komponentu ģenitīvā - jūsu dēļ, labad, pēc, atrodas aiz atkarīgā komponenta.
"Prievārds kā attieksmju rādītājs parasti funkcionē divpusējā saistījumā un tādējādi atrodas semantiski sintaktiskā sakarībā ar divām dažādām valodas vienībām, kas veido t.s. prievārda konstrukciju." (Nītiņa 1978, 10.)
Piemēram, prievārda konstrukcijā "atbildēt uz jautājumu" prievārds veido analītisku formu ar lietvārdu "uz jautājumu" (atkarīgais komponents) un darbības vārds "atbildēt" ir vārdkopas neatkarīgais komponents. Prievārda konstrukcijā par neatkarīgo komponentu parasti ir darbības vārds:
mācīties par galdnieku, strādāt par skolotāju, meklēt pie drauga, lasīt no grāmatas.
Tomēr prievārda konstrukcijā par neatkarīgo komponentu var būt arī citu vārdšķiru vārdi.
Soma (lietvārds) ar grāmatām, mēs (vietniekvārds) ar tēvu, lēnāks (īpašības vārds) par gliemezi, pilns ar ūdeni, ejot (darbības vārds divdabja formā) pa tiltu, tālāk (apstākļa vārds) par viņu.
Prievārda konstrukcijā par atkarīgo komponentu, ar kuru prievārds veido analītisku formu, parasti ir lietvārds dažādos locījumos.
Stāstīt par ceļojumu, braukt ar autobusu, nolikt uz galda, iet līdz skolai, doties uz bibliotēku.
Prievārds var veidot analītisku formu ar vietniekvārdu - sarunāt ar viņu, apstākļa vārdu - aiziet par tālu, kā arī ar jebkuras vārdšķiras vārdu, ja tam ir lietvārda loma: nostāties pie jaunajiem, pajautāt virmojam, stāstīt par izsūtītajiem.
Vienam un tam pašam prievārdam var būt vairākas nozīmju nianses, kuras izpaužas vārdu savienojumā:
Baidīties no vilka, izcelties no zemniekiem, braukt no skolas, izgatavot no koka, celties no rīta, lasīt no grāmatas, strādāt no sirds, mirt no AIDS, mazs no auguma.
Tādējādi vairums prievārdu ir daudznozīmīgi, bet atsevišķi, piem., pirms, kopš, viennozīmīgi.
Prievārds kopš norāda uz darbības aizsākumu:
Kopš pagājušā gada vilciens vairs šeit neiet.
Prievārds pirms norāda uz laika posmu, attiecībā pret kuru kas norisinās iepriekš:
Pirms lekcijas sākuma kārtīgi izsmējāmies.