Prievārdi saista atkarīgos komponentus noteiktā locījumā. Latviešu valodai ir raksturīgs, ka noteikti prievārdi konkrētu locījumu piesaista tikai vienskaitlī, bet daudzskaitlī tie paši prievārdi piesaista daudzskaitļa datīvu, izņemot prievārdu ar, kuru atkarīgais komponents vienskaitlī un daudzskaitlī ir instrumentālī, piemēram, ar draugu, ar draugiem, un dēļ, labad, pēc (iemesla nozīmē) gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī piesaista ģenitīva locījumu, piemēram, mājas dēļ, kārtības labad, manis pēc, vecāku pēc.
Prievārdi, kas nosaka vienskaitļa ģenitīvu: aiz, bez, iz, kopš, no, pēc, pie, pirms, priekš, uz, virs, zem, augšpus, ārpus, lejpus, otrpus, šaipus, viņpus, virspus. (Prievārds uz lietojams arī ar vienskaitļa akuzatīvu.)
Piemērs:
Suns apstājās, savicināja asti un ierējās aiz prieka. Svētku sestdienas rītā, agri bez gaismas, mūsu mājinieki bija jau mežā. Visu mūžu milzis bija gulējis uz vēdera un turējis kalnu uz muguras tāpat kā viņa tēvs un tēva tēvs. (K. Skalbe.)
Ja vārds ir daudzskaitlī, tad šie paši prievārdi piesaista atkarīgo komponentu daudzskaitļa datīvā:
Piemērs:
Piemērs:
Saliktie prievārdi ar -pus: abpus, augšpus, ārpus, katrpus, lejpus, otrpus, šaipus, vienpus, viņpus, virspus u.c. vienskaitlī parasti lietojamas ar vienskaitļa ģenitīvu:
Piemērs:
Vārdu ar -pus lietošana vienskaitlī ar datīvu ļauj tos uzskatīt par prievārdiem, kuru lietojums ar ģenitīvu nav nostabilizējis, jo tās lieto arī ar vienskaitļa datīvu, ko savukārt veicina to spilgti izteiktā vietas nozīme. Ir izdevies konstatēt atsevišķus gadījumus, kad vārdi ar -pus tiek lietoti tikai kā apstākļa vārdi, bez atkarīgā komponenta piesaistījuma.
Piemērs:
Ar vienskaitļa ģenitīvu un daudzskaitļa ģenitīvu lietojami prievārdi dēļ, pēc (iemesla nozīmē), labad, tie atrodas aiz atkarīgā komponenta.
Piemērs:
Ar datīvu lietojami prievārdi līdz un pa (prievārds pa lietojams arī ar akuzatīvu).
Piemērs:
Ar vienskaitļa akuzatīvu lietojami prievārdi ar, caur, gar, pa, par, pār, pret, starp, uz (uz lietojams arī ar vienskaitļa ģenitīvu, pa - arī ar vienskaitļa datīvu), bet, ja atkarīgais komponents ir daudzskaitlī, tad šie prievārdi piesaista to daudzskaitļa datīvā.
Piemērs:
Prievārda pa lietojumu ar vienskaitļa datīvu vai akuzatīvu nosaka tā nozīme, tāpat arī prievārdu uz, kura lietojumu ar vienskaitļa ģenitīvu vai akuzatīvu šķiro nozīme.
Piemērs:
Ar instrumentāli lietojams prievārds ar gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Piemērs:
Prievārdu saistāmībā ir daži izņēmumi.
"Pirmkārt, ja lietvārdam par atribūtu ir "abi" vai pamata skaitļa vārdi 2 — 9, tad tie aiz visiem prievārdiem var nostāties ar (seno divskaitļa un tikai aiz akuzatīva prievārdiem pareizo) galotni -i (retāk -M), piem., ar abi kāji, pēc divi dieni, nuo abi gali.." (Endzelīns Lvg 1951, 629.)
Šādas konstrukcijas sastopamas vecāka perioda latviešu literārajā valodā. Otrkārt, "datīvus kam (no kas) un tam (no tas) sastop arī aiz ģenitīva vai akuzatīva., prievārdiem" (Endzelīns Lvg 1951, 629), piem., bez tam, pa tam, pie tam, pēc kam, pēc tam u.c. Līdzās iespējams arī regulārs, parasts šo vietniekvārdu saistījums ar prievārdiem, piem., bez tā, pie tā, pēc tā u.tml.
Piemērs:
Treškārt, senie vietniekvārdu instrumentāļi manim, tevim, sevim var būt saistīti ar dažādiem prievārdiem.
Piemērs:
Pārskats par prievārdu saistāmību un novietojumu
Prievārdi | Atkarīgā vārda locījums vienskaitlī | Atkarīgā vārda locījums daudzskaitlī | Atrodas atkarīgā vārda priekšā vai aiz tā |
| aiz, bez, iz, kopš, no, pēc, pie, pirms, priekš, uz (vietas virspuses nozīmē), virs, zem, augšpus, ārpus, lejpus, otrpus, šaipus, viņpus, virspus | ģenitīvā | datīvā | priekšā |
| dēļ, labad, pēc (iemesla nozīmē) | ģenitīvā | ģenitīvā | aiz |
| līdz, pa (dalāmības un atbilstības nozīmē) | datīvā | datīvā | priekšā |
| ap, caur, gar, par, pār, pret, pa (vietas nozīmē), uz (virzības nozīmē) | akuzatīvā | datīvā | priekšā |
| ar | instrumentāli | instrumentālī | priekšā |
| uz | ģenitīvā akuzatīvā | datīvā | priekšā |
| pa | datīvā akuzatīvā | datīvā | priekšā |