1. Lietišķais stils

Lietišķā valoda, resp. lietišķais stils, gan rakstos, gan runā tiek izmantota oficiālā saziņā valsts iestādēs, sabiedriskās organizācijās, privātos uzņēmumos u.c. dažādos darījumos, iesniegumos, vēstulēs, veidlapās utml. Par lietišķā stila īpatnībām, to saikni ar valodas kultūras normām informācija atrodama Valentīnas Skujiņas grāmatā “Latviešu valoda lietišķajos rakstos” (1999, 2014).
 
Lietišķā stila īpatnības:
  • valodas līdzekļu stingra reglamentācija (iesniegumi, darījuma vēstules, paskaidrojumi u.c. teksti);
  • valodas līdzekļu automatizācija (veidlapas u.c. teksti);
  • valodas līdzekļu precizitāte (jebkuri lietišķie teksti);
  • valodas līdzekļu neitralitāte (jebkuri lietišķie teksti).
 
Lietišķajam stilam nereti raksturīga īpatnēja parādība – standartizēta liekvārdība, kas neatbilst latviešu literāras valodas normām, taču pretendē uz profesionālu vai pat terminoloģisku statusu.
Piemērs:
Atrast par pareizu, iesniegt caurlūkošanai, ievest likumu, apgāzt pierādījumus, nest atbildību, vest sarunas, uzstādīt jautājumu, izņemt ieročus.
Šāda standartizēta liekvārdība mēdz kā trafareti iespiesties arī citos stilos, īpaši publicistikā. Lielākā daļa šādu nepareizu konstrukciju radušās politisko, ekonomisko un kultūras kontaktu rezultātā ar citām tautām un valodām. Lietišķais stils latviešu valodā veidojies sākotnēji vācu, vēlāk arī krievu valodas ietekmē, tāpēc abu valodu iespaids šajā stilā joprojām ir jūtams.
 
Mūsdienās vācu valoda savu iespaidu latviešu valodā kopumā un arī lietišķajā stilā ir zaudējusi, tās lomu veic angļu valoda kā starpnāciju saziņā plaši izmantota valoda. Tāpēc, neraugoties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas u.c. institūciju ieteikumiem, lietišķajā stilā fiksējamas arī angļu valodas ietekmē radušās nevēlamas konstrukcijas.
Piemērs:
Veikt līzinga un faktoringa operācijas, bartertirdzniecības un klīringa maksājumu mehānisms, holdingsabiedrības neierobežota atbildība.
Ortogrāfijas jautājumi
Lielie sākuma burti
Ar lielo sākuma burtu latviešu valodā raksta teikuma pirmo vārdu, īpašvārdus, dažādu nosaukumu pirmo vārdu, dažkārt arī visus nosaukuma vārdus. Vēstulēs arī vietniekvārdus Tu un Jūs, kas attiecas uz adresātu, raksta ar lielo burtu.

Ar lielo sākuma burtu tikai pirmo vārdu raksta:
  1. goda nosaukumos
    Piemērs:
    Tautas daiļamata meistars
     
  2. organizāciju, iestāžu, uzņēmumu, saimniecību u.c. nosaukumos
    Piemērs:
    Zinātņu akadēmija, Cietvielu fizikas institūts, Labklājības ministrija, Lietišķās mākslas vidusskola, Rekonstrukcijas un attīstības banka  
  3. grāmatu, mākslas darbu u.c. nosaukumos
    Piemērs:
    “Sarunas ar jāņtārpiņiem”, “Uz kraujas rudzu laukā” 
  4. svētku un atceres dienu nosaukumos
    Piemērs:
    Līgo svētki, Mātes diena
 
Vairākvārdu nosaukumiem šķir divas daļas - nomenklatūras daļu un raksturotājdaļu.
Piemērs:
"Finanšu ministrija" - šeit "Finanšu" ir raksturotājdaļa, un "ministrija" ir nomenklatūras daļa.
Svarīgi!
Nomenklatūras vārdus (rūpnīca, firma, padome, apvienība, biedrība, ministrija, valde, kanceleja utt.) parasti raksta ar mazo burtu, bet raksturotājvārdus – ar lielo burtu.
Ar lielo sākuma burtu visus patstāvīgos vārdus raksta:
  1. laikrakstu un žurnālu nosaukumos
    Piemērs:
    “Lauku Avīze”, “Privātā Dzīve”
  2. saliktos valstu un starptautiskos nosaukumos
    Piemērs:
    Latvijas Republika, Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienība
  3. saliktos zvaigznāju nosaukumos
    Piemērs:
    Lielie Greizie Rati
  4. ģeogrāfiskos nosaukumos (izņemot nomenklatūras vārdu)
    Piemērs:
    Tālie Austrumi, Ziemeļu Ledus okeāns
  5. ordeņu nosaukumos (izņemot nomenklatūras vārdu)
    Piemērs:
    Triju Zvaigžņu ordenis
  6. Ar lielajiem burtiem raksta valstu, organizāciju un naudas vienību saīsinājumus
    Piemērs:
    ANO, ASV, SIA, LVL, USD
    Šādus saīsinājumus sauc par abreviatūrām.
 
Ar lielajiem burtiem ieteicams rakstīt arī dažādu dokumentu nosaukumus gan ar roku, gan ar tehniskiem līdzekļiem rakstītā tekstā.
Piemērs:
IESNIEGUMS, DARBA LĪGUMS, LĪGUMS, AKTS, PROTOKOLS, IZZIŅA
Šāds rakstījums lietvedības personālam palīdz orientēties dokumentu plūsmā, ļauj ērtāk sakārtot tos tematiski.
Svinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumu.
Piemērs:
Godājamais Prezident!
Augsti godātais Profesora kungs!
Tomēr ikdienišķā oficiālā sarakstē lielo sākuma burtu lietošanu amatu un titulu nosaukumos nevajadzētu pārspīlēt.
 
Aizgūtu vārdu rakstība
Jebkura aizgūta vārda rakstībā izmantojami tikai latviešu alfabēta burti.
Burti x, y, q, w, ä, ö, ü u.c. latviešu valodā var būt tikai starptautiskos simbolos vai tiešos, nelatviskos pārcēlumos no citām valodām.
Piemērs:
ex libris; Quod erat demonstrandum, Jøtul
Visos citos gadījumos tie aizstājami ar atbilstošajiem latviešu valodas burtiem.
Piemērs:
fax - fakss
 
Nereti internacionālu vārdu rakstība un forma latviešu valodā atšķiras no rakstības angļu, vācu vai krievu valodā.
 
Latviešu valodā
Angļu valodā
Krievu valodā
profilakseprophilaxisпрофилактика
 
Šaubu gadījumos ieteicams skatīties “Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā” vai attiecīgajā tulkojošā vārdnīcā.

Latviski rakstītā tekstā ar latviešu burtiem pareizā atveidē jāraksta arī citvalodu īpašvārdi: personvārdi, ģeogrāfiskie nosaukumi u.c. Parasti citvalodu personvārdi ir lokāmi pēc latviešu valodas gramatiskajām normām.
Piemērs:
Angļu valodā: John Crawley.
 
Latviski:
  • Nominatīvs: Džons Krolijs
  • Ģenitīvs: Džona Krolija
  • Datīvs: Džonam Krolijam
  • Vokatīvs: Džon Krolij!
Izņēmums ir nelokāmi vārdi, kas beidzas ar -o, -ā, -ē, -ī, -i, -ū, -u.
Piemērs:
Kokto, Moruā, Kirī, Petēfi, Manē, Tartu
Arī oficiālā tekstā ieteicams personvārdus rakstīt latviski, iekavās var pievienot attiecīgo personvārdu oriģinālrakstībā.
Piemērs:
Džons Krolijs (John Crawley) firmā strādājis trīs mēnešus.

Galvenie citvalodu personvārdu atveides likumi latviešu valodā:
  1. ja citvalodu personvārdam oriģinālformā ir galotne, kas atbilst latviešu valodas galotnēm, personvārda forma netiek mainīta.
    Piemērs:
    lietuviski: Vaišvila, latviski: Vaišvila
  2. ja citvalodu personvārdam galotnes nav, latviešu valodā atkarībā no dzimuma pievieno vīriešu vai sieviešu dzimtes galotni.
    Piemērs:
    vāciski: Brugmann, latviski: Brugmanis
  3. ja citvalodu personvārdam oriģinālformā ir galotne, kas neatbilst latviešu valodas galotnēm, to aizstāj ar latvisku vīriešu vai sieviešu dzimtes galotni.
    Piemērs:
    lietuviski: Jonas, Nijolė, latviski: Jons, Nijole
 
Saīsinājumi
 
Lietvedības dokumentos visi vārdi parasti lietojami pilnā formā, ar attiecīgā locījuma galotnēm – lai izvairītos no pārpratumiem. Ja lietvedības tekstā lieto saīsinājumus, tad ieteicams tos ievērot vienādā formā visā tekstā vai tekstu kopumā. Labāk izvēlēties tradicionālus, plaši pazīstamus saīsinājumus, kas zināmi visiem valodas lietotājiem un kurus parasti tekstā arī lieto kā saīsinājumus.
Piemērs:
u.c., utt., t.i., š.g., plkst., v.i.
Var lietot saīsinājumus tādiem vārdiem, ar kuriem lietvedībā vai oficiālā sarakstē aizstāj pilnā formā lietotus vārdus vai vārdu grupas.
Piemērs:
a. god., apm., febr., inv., lauk., ļ. cien., pr-js, raj., kgs, kdze
Šādiem saīsinājumiem jābūt īsiem, parasti tie beidzas ar līdzskani.

Veidojot elektroniska pasta adreses oficiālai saziņai, ja vien iestādei vai uzņēmumam nav savu adrešu standartparaugu, ieteicams dot adreses īpašnieka pilnu vārdu un uzvārdu vai arī vārda iniciāli un uzvārdu (bez diakritiskajām zīmēm).
Piemērs:
anda_liepa@abg.lv; a_liepa@abg.lv
Jāvairās no saīsinājumiem, kas ietver saturiski vai stilistiski pārprotamu saturu, kā arī atgādina sarunvalodas vai vienkāršrunas vārdus.
 
Skaitļa vārdu rakstība
 
Ja skaitļa vārdus lieto gadu nosaukumos, tad vārdam tūkstotis jālieto nelokāmā forma tūkstoš.
Piemērs:
Ir tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītais gads.
Ja tekstā tiek norādīts konkrēts daudzums, tad lietojams lokāmais vārds tūkstotis attiecīgajā skaitļa un locījuma formā.
Piemērs:
Firma šogad iepirkusi piecus tūkstošus tonnu ābolu (nevis piectūkstoš).
Ja kārtas skaitli raksta ar arābu ciparu, aiz tā liekams punkts.
Piemērs:
1. klase, 3. kurss, 22. trolejbuss, 23. augusts
Ja kārtas skaitli raksta ar romiešu ciparu, tad aiz tā punktu neliek.
Piemērs:
I klase, III kurss, XX gadsimts
Izņēmums – ja romiešu cipars apzīmē veselu teikumu, parasti plāna punktus:
Piemērs:
I. Konferences atklāšana.
II. Plenārsēde.
 
Datuma pieraksts
 
Lietišķos darījumos, dokumentos, kā arī personīgā sarakstē svarīgs ir datums, pareizs tā pieraksts. Latviešu valodā tas parasti tiek darīts divējādi:
  1. tekstuāli
    Piemērs:
    2003. gada 21. augustā
    Laika periods fiksēts dilstošā secībā.
  2. skaitliski
    Piemērs:
    21. 08. 2003.
    Laika periods fiksēts augošā secībā.
Dokumenta tekstā datums var būt arī dažādos locījumos. Datumu var rakstīt saīsināti, piemēram, 2003. g. 21. aug. Taču ir jāievēro noteikums – vai nu saīsina abus vārdus, vai arī nesaīsina nevienu, turklāt nevajadzētu jaukt tekstuālo un skaitlisko datuma pierakstu.
Ja kādā dokumentā ir atsauce uz citu dokumentu (vēstuli, rīkojumu, lēmumu u.c.), minot tā numuru un datumu, latviešu valodā vispirms jāmin datums ģenitīvā, tad dokumenta nosaukums un numurs.
Piemērs:
 [..] atbildot uz Jūsu 07.01.2004. vēstuli Nr. 4/327, informējam, ka ...
Saskaņā ar 1998.gada 28. decembra noteikumu Nr.225 iestādes telpas ir atvērtas ...
Ielūgumos, paziņojumos sludinājumos nereti tiek minēta arī nedēļas diena un pulksteņa laiks.
Piemērs:
Otrdien, š.g. 23. septembrī plkst. 14.00 notiks [..]
 
Valodas normas
Lietvārda dzimte

Latviešu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes – vīriešu un sieviešu, tās jāievēro arī amatu, profesiju, zinātnisko grādu, goda nosaukumos u.c. gadījumos.
Piemērs:
advokāts, advokāte; notārs, notāre, stomatologs, stomatoloģe, revidents, revidente; grāmatvedis, grāmatvede; ekonomikas doktors, ekonomikas doktore
Latviešu valodā no personas dzimuma ir atkarīga personvārdu dzimte, tāpēc latviešu valodā vienam un tam pašam uzvārdam, kas kopējs veselai ģimenei un dzimtai, ir atšķirīgas galotnes atkarībā no tā, vai tas vīrieša vai sievietes uzvārds.
Piemērs:
Ivars Strauts, Ingrīda Strauta; Uģis Ābols, Liene Ābola; Edgars Gross, Sintija Grosa; Aivars Blaus, Inta Blaua; Ivans Krasovickis, Jeļena Krasovicka; Jānis Baltaiskalns, Evita Baltaiskalne, Gunārs Bergs-Bergmanis, Aija Berga-Bergmane
Iespējami arī t.s. kopdzimtes uzvārdi – Egle, Paegle, Kļava, Smilga.
Piemērs:
Jānis Egle, Ieva Egle
Roberts Smilga, Ilze Smilga
Tādos gadījumos dzimtes atšķirība parādās datīvā. Vīriešu dzimtē datīva galotne ir
-am /-em, sieviešu dzimtei –ai /-ei.
Piemērs:
Jānim Eglem, Ievai Eglei
Robertam Smilgam, Ilzei Smilgai
 
Nominatīvs

Nominatīvs ir nosaukuma locījums. Nominatīvā tiek veidoti un dažādos uzrakstos rakstīti iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, organizāciju, laikrakstu u.c. nosaukumi.
Piemērs:
a/s “Latvijas mežs”, Latvijas Universitāte, Labklājības ministrija, laikraksts “Sports”
Nominatīvu lieto darbības vārda vajadzības izteiksmes konstrukcijā.
Piemērs:
jāreģistrē dokumenti, jāorganizē seminārs, jāsastāda akts
Bieži šajā konstrukcijā nepareizi lieto akuzatīvu.
Piemērs:
jāreģistrē dokumentus, jāiepērk malku, jāsastāda aktu
 
Akuzatīvu lieto tikai tad, ja konstrukcijā ir vietniekvārds vai aiz vajadzības izteiksmes seko nenoteiksmes forma.
Piemērs:
Man jāsatiek tevi, tev ir jāsagaida mani.
Mums jāturpina vākt līdzekļus bibliotēkas remontam.
 
Ģenitīvs
 
Ģenitīvs latviešu valodā ir bieži lietots locījums, jo ar to bieži izsaka to pašu, ko citās valodās ar īpašības vārdu - piederību, īpašību, vielu, saturu, mēru, subjektu, objektu, nolūku, cēloni utt.
Piemērs:
Latviski: Ekonomikas fakultāte
Krieviski: Економический факультет
Lietvārds ģenitīvā parasti lietojams apzīmējamā vārda priekšā, izņēmums ir mēra ģenitīvs.
Piemērs:
kafijas tase - tase kafijas
kartupeļu maiss - maiss kartupeļu
Ģenitīvs ir ieteicams, veidojot dažādus likumu, lēmumu, nolikumu u.c. dokumentu nosaukumus – tas ir īsāks un ērtāks par prievārdu konstrukcijām.
Piemērs:
“Likums par valodām” - “Valodu likums”
“Noteikumi par vārda un uzvārda rakstību” -“Vārda un uzvārda rakstības noteikumi”
samaksa par rēķinu - rēķina samaksa
nodoklis no ienākuma - ienākuma nodoklis
noma ar izpirkumu - izpirkuma noma
Nosaucot iestādes struktūrvienību, pirms tās nosaukuma raksta augstākās institūcijas nosaukumu ģenitīvā.
Piemērs:
Saeimas Juridiskā komisija
Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedra
 
Lietvārdu ģenitīvā (nevis nominatīvā!) lieto ar vārdiem daudz, maz, vairāk, mazāk, trūkt, vajadzēt.
Piemērs:
maz līdzekļu, daudz iesniegumu
Lietvārdu ģenitīvā lieto ar skaitļa vārdiem desmit, simt, tūkstoš, arī ar salikteņiem, kas beidzas ar -padsmit.
 
Ģenitīvu aiz šiem skaitļa vārdiem nelieto datīva vai lokatīva nozīmē lietotās konstrukcijās un aiz apzīmētājiem.
Piemērs:
Pēc desmit minūtēm tiekamies sapulcē.
Vienpadsmit ciemos ieviesta karantīna.
Iztērēti visi divdesmit lati.
 
Vienmēr ģenitīvā lietojams vārds vai uzvārds pirms vārdiem kungs, kundze, jaunkundze.
Piemērs:
Kalniņa kungs, Meijas kundze
Latviešu valodā uzvārdu ģenitīvā mēdz lietot arī pirms vārda, taču šāds lietojums nav raksturīgs lietvedības dokumentos.
Piemērs:
Doku Atis, Tupešu Jānis
 
Savukārt lieks ir pielikuma ģenitīva lietojums.
Piemērs:
Nepareizi: Rīgas pilsēta, Ventspils pilsēta, augusta mēnesis
Pareizi: Rīga, Ventspils, augusts.
 
Datīvs
 
Datīvs ir adresāta locījums. Adresēt kādu dokumentu var jebkam – atsevišķai personai, iestādei, uzņēmumam, organizācijai u.c. Adresātu datīvā raksta arī pilnvarā, apliecībā u.c. dokumentos.
Ja nosūta vēstuli atsevišķai personai:
Piemērs:
Jānim Bērziņam vai J. Bērziņam
J. Bērziņa kungam vai J. Bērziņa kgam vai Jānim Bērziņa kungam
Ļ. cien. / Cien. / A.god. / God. .. (var šos vārdus arī nesaīsināt)
Direktoram prof. Dr.habil. oec. A. Kalniņam
Ja min arī darba vietu, tad tās nosaukums rakstāms ģenitīvā.
Piemērs:
Ekonomikas institūta direktoram prof. Dr.habil. oec. A. Kalniņam
Ja nosūta vēstuli iestādei vai tās struktūrvienībai, jāmin tās nosaukums datīvā.
Piemērs:
Valsts akciju sabiedrībai “Īpašums” Latvijas Patērētāju biedrību savienības Pārtikas preču nodaļai
Latviešu valodā, nosūtot vēstuli, adresāts datīvā rakstāms arī uz aploksnes.
 
Lokatīvs
 
Lokatīvs latviešu valodā izsaka vietu vai laiku. Tāpēc lietvedībā to lieto, norādot dokumentu izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumu, kā arī datējumu (ja to raksta vārdiem):
Piemērs:
AKTS
Rīgas rajona Ādažu pagastā
1999. gada 11. augustā
Vietas nosaukumu un datējumu raksta arī vēstulē, vai nu vēstuli sākot, pirms uzrunas, vai vēstules beigās, pirms paraksta. Latviešu valodā lokatīvā parasti raksta adresi:
Piemērs:
Liepu ielā 23-4, Liepājā Dobeles rajona Bukaišu pagasta “Kvietēs”
Konstrukcijas ar lokatīvu no pārējā teksta ar komatiem nav jāatdala.
Piemērs:
Saskaņā ar līgumu darbs jāveic mēneša laikā.
 
Vokatīvs
 
Vokatīvs ir uzrunas locījums. Vēstulēs, ielūgumos u.c. dokumentos parastā uzrunas forma ir vārds (vai tā iniciālis) un uzvārds, uzvārds ģenitīvā kopā ar vārdu kungs vai kundze, kā arī amata, titula, zinātniskā grāda nosaukums.
Piemērs:
God. J. Dzeni! / Cien. J. Dzene! Ļ.cien. Dace Ķeru! / A. god. Daini Ķeru! Inga Baltā! Jāni Kalniņa kungs! / kgs! Liepiņa kundze! un arī Liepiņas kundze! A.god. Latviešu literatūras katedras vadītāj prof. E. Kaln! / Ļ. cien. .. E. Kalna! Godātais prezident! Godāto prezident! Cienījamā skolotāja! Cienījamo skolotāj!
Ja uzrunā lietots gan vārds un uzvārds, gan amata nosaukums, tad vārds kungs vai kundze ir lieks.
Piemērs:
LU rektoram prof. I. Liepam.
 
Darbības vārds
Nenoteiksme
Nenoteiksme stingri uzsver nepieciešamību veikt kādu darbību, tāpēc tā ir visbiežāk lietotā forma lēmumos, rīkojumos, norādījumos, instrukcijās, pavēlēs u.c. dokumentos.
Piemērs:
.. noteikt, ka .., .. atzīt par spēku zaudējušu .., .. nekavējoties atbrīvot telpas .., .. pretenzijas iesniegt 2 mēnešu laikā.. Ievērot klusumu! Stāt! Virsdrēbēs neienākt!
Pavēles, rīkojuma pastiprinājums ar 1.personas formu pavēlu, uzdodu, norīkoju ir lieks. Nenoteiksme ir piemērota darba uzdevumu pierakstam līgumos, darba devēja un izpildītāja tiesību, pienākumu uzskaitījumā.
Piemērs:
lūdzu / lūdzam sagatavot, izstrādāt, ievērot
 
Personas formas
Lietišķajam stilam raksturīgs darbības vārda lietojums 3.personā, turklāt gan individuālas personas, gan iestādes u.c. tiek nosauktas tieši, neizmantojot vietniekvārdus -
Piemērs:
.. firma lūdz pārskaitīt.., ..veikals ir nosūtījis.., .. rūpnīca ir saņēmusi..
3. personas forma ir raksturīga vēstulēm, protokoliem, aktiem, likumiem u.tml. 1.personas forma sastopama atsevišķas personas rakstītos dokumentos (īpaši CV):
Piemērs:
esmu dzimis, mācījies, beidzis, strādājis utt.
Darbības vārdu 1. personā raksta iesniegumā, pilnvarā, paskaidrojumā, ziņojumā, privātā vēstulē.
Piemērs:
lūdzu, aicinu, pilnvaroju, apliecinu
Arī oficiālos darījumos parasti lieto konstrukcijas ar darbības vārda formu lūdzu. Garantijas vēstulēm piemērota ir daudzskaitļa 1. persona.
Piemērs:
Lūdzam līdz š.g. 8. septembrim iesniegt ēkas pārbūves projektu. Samaksu garantējam.
Šī darbības vārda forma vairāk uzsver paraksta personas līdzdalību. Daudzskaitļa 1.persona ir noderīga arī dažādās pateicības vēstulēs.
Piemērs:
Pateicamies par atsaucību.
 
Laika formas
Lietišķajā stilā visplašāk lieto vienkāršo un salikto tagadni. Tagadnei lietišķos tekstos ir vispārinājuma nozīme, tāpēc tā ir piemērota nolikumiem, statūtiem, noteikumiem u.c. dokumentiem. Arī protokoliem, aktiem u.tml. dokumentiem, kas top notikuma norises brīdī, piemērota ir tagadne. Savukārt paskaidrojumos ieteicama pagātne.
 
Izteiksmes formas
Dokumentos, kuros tieši uzrunā adresātu, raksturīgs pavēles izteiksmes lietojums – vēstulēs, aicinājumos, aptaujās, ielūgumos u.c. Bieži sastopama kļūda ir īstenības un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu jaukšana. Īstenības izteiksmes daudzskaitļa 2. personas galotne ir -at, -āt (labojat, lasāt), pavēles izteiksmei: -iet (labojiet!; lasiet!). Svarīgi ievērot arī pareizās līdzskaņu mijas šajās formās.

Ja kādā darījuma tekstā vai dokumentā grib uzsvērt nepieciešamību kaut ko noteikti veikt, noteikti lietojama vajadzības izteiksme.
Piemērs:
..uzdevums ir jāveic divās dienās..; .. līdzekļi ir jāpārskaita nekavējoties..
Nav ieteicams vajadzības izteiksmi pēc sarunvalodas un citu valodu parauga aizstāt ar konstrukcijām, kurās izmanto darbības vārdus vajag un nākties.
Piemērs:
nepareizi: darbu vajag veikt laikā
pareizi: darbs ir jāveic laikā
nepareizi: Uzņēmuma valdei nācās precizēt statūtus.
pareizi: Uzņēmuma valdei bija jāprecizē statūti.
 
Kārtas formas
Lietišķajā stilā diezgan plaši tiek izmantota arī darbības vārda ciešamā kārta, jo tā ļauj veidot bezpersoniskāku tekstu, neminot darītāju.
Piemērs:
darbu pabeidza : darbs ir pabeigts, līgumu noslēdza : līgums ir noslēgts
Ciešamo kārtu izmanto uzrakstos un atzīmēs par dokumentu saskaņošanu, apstiprināšanu, saņemšanu, izpildi.
Piemērs:
SASKAŅOTS, APSTIPRINĀTS, SAŅEMTS

Ieteicams darījumu tekstos izmantot arī citu ciešamās kārtas konstrukciju – ar divdabi, kam ir piedēklis -am- /-ām-.
Piemērs:
darbs iesniedzams līdz.., sēdes lēmums atceļams, ja ..
Šī konstrukcija izsaka nepieciešamību kaut ko veikt noteiktos apstākļos vai laikā. Jāvairās no atgriezenisko darbības vārdu lietojuma ciešamās kārtas nozīmē.
Piemērs:
veikals atveras, ražotne pārceļas, ēka atjaunojas: veikals tiek atvērts, ražotne tiek pārcelta, ēka tiek atjaunota
 
Prievārdi
Prievārdu kļūdu pamatā bieži ir citu valodu ietekme. Svarīgas ir dažas likumības prievārdu lietojumā:
  1. nedrīkst lietot blakus divus prievārdus;
    Šogad vajadzētu pietikt ar no zemniekiem iepirktajām cukurbietēm: .. ar cukurbietēm, kas iepirkta no zemniekiem;
  2. vienā teikumā nelieto vienu prievārdu vairākās nozīmēs;
    Noteikumi par maksājumiem par valsts īpašuma izmantošanu : Valsts īpašuma izmantošanas maksājuma noteikumi;
  3. pareizās prievārdiskās konstrukcijās, ja tādas teikumā ir vairākas, prievārdi nav izlaižami;
    Akciju skaits ir vienāds vai lielāks par 10% : Akciju skaits ir vienāds ar vai lielāks par 10%;
  4. dažādos nosaukumos, virsrakstos u.c. tekstos labāk prievārdisku konstrukciju vietā lietot lietvārda ģenitīvu, ja tas ir iespējams;
    Akts par nodokļu iekasēšanu : Nodokļu iekasēšanas akts
  5. prievārdu dēļ lieto aiz vārda, ar kuru tas ir saistīts
    Lielās darba slodzes dēļ līdzekļi nav pārskaitīti.
  
Pamatlikumi teikuma veidošanā lietišķā stila tekstos
1. Lietvārda ģenitīvam vienmēr jābūt apzīmējamā vārda priekšā;
Piemērs:
nepareizi: Tehniskais uzdevums darbu izpildei programmas produkta.
Piemērs:
pareizi: Programmas produkta izstrādes tehniskais uzdevums;
2. Starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu nedrīkst būt citi teikuma locekļi vai palīgteikums.
3. Apzīmētāja palīgteikumam jāatrodas tieši aiz apzīmējamā vārda.
 
Atsauce:
1. Bankavs A. Saīsinājumu vārdnīca. – Rīga, 2003
2. Ceplītis L., Miķelsone A., Porīte T., Raģe S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. – Rīga, 1996
3. Ceplīte B., Ceplītis L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. – Rīga, 1991 u.c. jaunāki izdevumi
4. Guļevska D., Miķelsone A., Porīte T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. – Rīga, 2002
5. Īpašvārdu rakstība. – Rīga, 1998
6. Kvašīte R. Nesaskaņotība terminu lietošanā normatīvajos dokumentos // Savai valodai. – Rīga, 1997, 150-164
7. Paegle Dz., Kušķis J. Kā latvietis runā… Rīga, 2002 8. Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. – Rīga, 1998
9. Romane A. Latviešu valodas rokasgrāmata. Tabulas un shēmas. – Rīga, 2001
10. Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. – Rīga, 1995
11. Skujiņa V. Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca. – Rīga, 1999
12. Skujiņa V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. – Rīga, 1999
13. Skujiņa V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. – Rīga, 2014
14. Skujiņa V. Lietišķo rakstu paraugi. – Rīga, 1998
Iepriekšējā tēma
Atgriezties tēmā
Nākamā teorija
Copyright © 2024 SIA Uzdevumi.lv Kontakti Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatņu iestatījumi