Noliegtie vietniekvārdi nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena norāda uz noliegumu. To kopējā pazīme ir negācija ne-, kas piešķir vietniekvārdiem atšķirīgu nozīmi salīdzinājumā ar attiecīgajiem nenoteiktajiem vietniekvārdiem.
Nekas viņam te nepiederēja un nekā nebija ko līdzņemt. (K. Skalbe.) Nekādā laikā un nekādā vietā nepietiek ar cīņu uz vienu pusi vien. (Rainis.) Maz runāju, lai neviens nezinātu manu drūmo noskaņojumu. (M. Losberga.)
 
Vietniekvārdus nekas un neviens lieto kā lietvārdus, nekas noliedz ko vispārīgu, bet neviens — personu.
Tagad jau visi ceļi aizsniguši, nu jau neviens tur neiet. (K. Skalbe.) Nekas man nevar kaitēt.
 
Vietniekvārdu neviens lieto arī kā īpašības vārdu:
Jankam nebija neviena drauga.
 
Vietniekvārdu nekāds lieto īpašības vārda nozīmē.
Noreibis no miega, viņš palīda zem liepas, pievilka kaķi sev klāt un iemiga, nekāds troksnis viņu vairs netraucēja. (K. Skalbe.)
 
Noliegtie vietniekvārdi parasti ir konstrukcijās ar noliegtiem darbības vārdiem, kas pastiprina noliegumu.
Neviens no mums nešaubījās par maigo brīnumu, kas bija noticis ziemas naktī lopu kūtī. (K. Skalbe.) Viņš sāka stāstīt stāstus par bargiem kungiem, kurus nevienā tiesā nevarējuši uzveikt un kuri valdījuši tikpat cieti un nežēlīgi kā laukā vēji un sals. (K. Skalbe.) Es nepanesu nekādu varu, man riebjas rupja vara visur. (Rainis.) Gēte daudz gudrāks. Tas par sevi saka tikai labu. Var taču nekā nesacīt. (Rainis.)
 
Noliegtajam vietniekvārdam nekas nepiemīt dzimtes un skaitļa kategorija, tas lokāms atšķirīgā veidā. Nekāds, nekāda piemīt dzimtes un skaitļa kategorija, tos loka kā īpašības vārdus ar nenoteikto galotni. Neviens, neviena lieto vienskaitlī, tiem ir dzimtes kategorija, locīšana — kā īpašības vārdiem ar nenoteikto galotni.