Norādāmie vietniekvārdi norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm. Norādāmie pronomeni ir šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa.
Norādāmie vietniekvārdi vērš klausītāja uzmanību (no runātāja viedokļa) uz tuvākiem vai tālākiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm.
Piemērs:
Šī glezna ir tikko iegādāta, tā jau atradās muzeja krājumos, bet viņā galā eksponētā – apskatāma jau pus gadsimtu. Ne šajā vietā, ne tajā malā, bet viņa lauka nokalnē atrodas avots. Aizej līdz ciema viņam galam, tur jau tā māja būs.
Norādāmos vietniekvārdus lieto gan kā norādes uz priekšmetiem un dzīvām būtnēm, gan kā norādes uz pazīmēm.
Vietniekvārdus šis, šī, šāds, šāda, tas, tā, tāds, tāda parasti lieto īpašības vārdu vietā.
Šā gada šajā nedēļā šāda saruna jau ir notikusi. Tā gada tajā datumā viņi satikās pirmo reizi.
Vietniekvārdus šis, šī, tas lieto arī lietvārdu vietā. Šis nāk man pretī un izliekas nepazīstam. Šī gan pamirkšķina ar aci. Šajā gadījumā vietniekvārds šis, šī, norādot uz personu, izsaka nievājuma nokrāsu.
Vietniekvārdus tas, tā var lietot lietvārdu vietā, kas nosauc gan dzīvas būtnes, gan priekšmetus.
Kas daudz grib, tam maz tiek. Kas diviem zaķiem pakaļ dzenas, tas neviena nedabū. Ko vārīsi, to ēdīsi. Ko pats dara, to uz citu runā.
Vietniekvārdu tas lieto, norādot uz ko vispārīgu, kas izsecināms no konteksta.
Blaumanis saķer galvu un sāk joņot pa istabu. Tas būs briesmīgs sitiens mātei, kas nule izķepurojusies pēc smagas operācijas. (Z. Skujiņš.)
Reizēm vietniekvārdi veido vārdu savienojumus, piemēram, šāds tāds, šāda tāda, šis tas. No tiem šāds tāds, šāda tāda ietver nievājuma nozīmi, piem., šādi tādi runājuši, šāda tāda saimniece; savienojums šis tas norāda uz kaut ko nenozīmīgu, nelielu, piemēram, šis tas vēl jāpadara.
Svarīgi!
Norādāmajiem vietniekvārdiem piemīt dzimtes un skaitļa kategorija, locīšana ir divējāda.
Vietniekvārdi tāds, tāda, šāds, šāda, viņš, viņa lokāmi kā īpašības vārdi, bet pārējie – šis, šī, tas, tā lokāmi speciālā veidā.
Var redzēt, ka atsevišķas locījumu formas kā vīriešu, tā sieviešu dzimtē ir vienādas, piemēram, vienskaitļa akuzatīvā un instrumentālī, daudzskaitļa ģenitīvā, vienskaitļa lokatīvā.
Paralēlformas ir vienskaitļa ģenitīvā – vietniekvārdiem šis, šī (šā//šī un šās//šīs), kā arī lokatīvā šajā//šai//šinī, tajā//tai//tanī, šajos//šais//šinīs, tajos//tais//tanīs, tajās//tais//tanīs; tās visas ir literāras. Tā kā sakrīt vīriešu dzimtes ģenitīvs šī ar sieviešu dzimtes vienskaitļa nominatīvu – šī, ieteicams vīriešu dzimtē lietot formu šā, piem., šā gada novembrī.