Vietniekvārdi kas, kāds, kāda, kurš, kura ir attieksmes vietniekvārdi, ja tie ievada palīgteikumu, rādot attieksmes starp palīgteikumu un virsteikumu vai citu palīgteikumu.
Piemērs:
Apaļš un smaidošs mēness vaigs, kas slēpdamies slīd gar nosnigušiem egļu galiem, mirdzēdams rāda mums ceļu uz bērnības dienām. Rāda ceļu uz mazo mājiņu meža malā, kurā tik daudz romantiskas gaismas ienesa grāmatas. Ar neizprotamu spēku mūs pievilka ciešanas, kādas varēja atrast arī mūsu dzīvē. (K. Skalbe.)
Vietniekvārds kas var būt kā palīgteikumu ievadītājs dažādos locījumos.
Piemērs:
Vai tiešām nav neviena cilvēka, kas nebaidās melot. Vilim taču nav nekādu kapitālu, ko aizmaksāt tādās lietās. ..tā tu sēdēsi savā meža kaktā, nezinādama, kur iet, ko darīt, kam izkratīt sirdi, kad tai bēdu par daudz. (A. Niedra.) Viņš nezināja, kā grāmata tā ir un kam to atdot.
Ja attieksmes vietniekvārds kas vispārīgās nozīmes dēļ var radīt pārpratumus, tad lieto vietniekvārdu kurš.
Piemērs:
Visā līdzenumā bija radušās atsevišķas ūdens straumes un kritumi, kuri rūca un mutuļoja. (Pēc E. Virzas.) (Rūca ūdens kritumi, bet ne ūdens straumes, tāpēc palīgteikumu ievada pronomens kuri, kas attiecas uz vārdu kritumi. Ja tā vietā būtu kas, tad palīgteikums paskaidrotu arī vārdu straumes.)
Arī attieksmes vietniekvārdus kurš, kura, kāds, kāda var lietot dažādos locījumos.
Piemērs:
Nakts, zila kā ezeru ūdens, būs gūlušies logā, kura šķirbas tu aukstumā aizspied ar vakaru. (A. Čaks.) Ir jau mums ar vīri bijuši, kuru padomi atnesuši labumu visai mūsu tēvijai. (A. Niedra.) Inženieris Strautmalis grib te ierīkot tādu fabriku, kurā taisa biezu papīru. (A. Niedra.) No šās dienas sākot, nu nabaga mājskolotājam bija viena dvēsele, kurai uzticēt savas sirds pārpilnību. (A. Niedra.)
Vietniekvārdam kas ir vispārinātāka nozīme nekā kurš, kura. Vietniekvārdiem kurš, kura ir pilnīga locīšanas sistēma, tos biežāk lieto gan kopā ar prievārdiem, gan vienskaitļa ģenitīvā un lokatīvā.
Piemērs:
Kļūst dzīve man kā salda dzeja, No kuras skarbums izraidīts. (A. Čaks.) Zirgs skatās oļos, starp kuriem dīgst zāle, tik derīga kazām. (A. Čaks.) Kamdēļ man nepatiks iela, pa kuru būs apnicis iet? (A. Čaks.)
Ja saliktā pakārtotā teikumā ir vienlīdzīgi palīgteikumi, tad, tos ievadot, lieto vienu un to pašu attieksmes vietniekvārdu.
Uz staciju jāiet pa ceļu, kurš ved caur mežu un kura malās ir tikai dažas mājas.
Ja saliktā pakārtotā teikumā palīgteikumi pakārtoti pakāpeniski, tad katru no tiem ievada atšķirīgs attieksmes vietniekvārds.