Noteiktā secībā sakārtotus burtus sauc par alfabētu.
Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģg, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.
burts - nosaukums
|
burts - nosaukums
|
burts - nosaukums
|
burts - nosaukums
|
Aa - a
|
Gg - gā
|
Ļļ - eļ
|
Tt - tē
|
Āā - ā
|
Ģģ - ģē
|
Mm - em
|
Uu - u
|
Bb - bē
|
Hh - hā
|
Nn - en
|
Ūū - ū
|
Cc - cē
|
Ii - i
|
Ņņ - eņ
|
Vv - vē
|
Čč - čē
|
Īī - ī
|
Oo - o
|
Zz - zē
|
Dd - dē
|
Jj - jē
|
Pp - pē
|
Žž - žē
|
Ee - e
|
Kk - kā
|
Rr - er
|
|
Ēē - ē
|
Ķķ - ķē
|
Ss - es
|
|
Ff - ef
|
Ll - el
|
Šš - eš
|
Tagadējais latviešu valodas alfabēts ir veidojies uz latīņu alfabēta pamata, to papildinot ar dažādām atšķirīgām zīmēm, kas norāda patskaņu garumu (garumzīme) - ā, ē, ī, ū, līdzskaņu mīkstumu - ķ, ģ, ļ, ņ, un līdzskaņus šņāceņus - š, č, , ž, dž.
Vārdi rodas no atsevišķām skaņām. Skaņas cilvēki dzird un izrunā.
Katrai skaņai ir sava zīme - burts. Burtus raksta, iespiež, lasa.
Latviešu rakstos parasti vienas skaņas apzīmēšanai ir viens burts.
Vārdi rodas no atsevišķām skaņām. Skaņas cilvēki dzird un izrunā.
Katrai skaņai ir sava zīme - burts. Burtus raksta, iespiež, lasa.
Latviešu rakstos parasti vienas skaņas apzīmēšanai ir viens burts.
Bet ir skaņas, kuras pieraksta arī ar 2 burtiem. Piemēram, divskaņus (ai, au, ei, eu, ie, iu, oi, ui) un līdzskaņus dz, dž raksta ar diviem burtiem.
Burtam O,o atbilst 3 dažādas skaņas:
- burts O,o kā īsais patskanis [o]
- burts O,o kā garais patskanis [ō]
- burts O,o kā divskanis [uo]