Ja jānosauc mazi priekšmeti vai dzīvas būtnes, ja jāizsaka īpaša attieksme – gan pozitīva, gan negatīva – nepieciešami īpaši lietvārdi.
Ar īpašām izskaņām no jau esošiem lietvārdiem tiek darināti deminutīvi jeb pamazināmie vārdi.
Ar īpašām izskaņām no jau esošiem lietvārdiem tiek darināti deminutīvi jeb pamazināmie vārdi.
Izskaņas | Nozīme | Piemēri |
| -ēns, ēniņš, -entiņš | nosauc mazas, nepieaugušas būtnes | kaķēns, zaķēns, cālēniņš, sivēntiņš |
| -iņš, -iņa, -sniņa, -tiņš, -tiņa, -ītis, -īte | piešķir pamazinājuma un mīlinājuma nozīmi | zobiņš, rociņa, sirsniņa, puncītis |
| -iņš, -iņa, -ītis, -īte | darina arī augu, putnu, koku nosaukumus | paceplītis, tārtiņš, kumelīte |
Svarīgi!
Izskaņa ir vārda beigu daļa - galotne kopā ar pēdējo vārda piedēkli.
No II un V deklinācijas lietvārdiem pamazināmos vārdus atvasina ar izskaņām -ītis, -īte.
Piemērs:
suns – sunītis
cālis – cālītis
karte – kartīte
kaste – kastīte
cālis – cālītis
karte – kartīte
kaste – kastīte
Atsauce:
Latviešu valoda. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata/D. Guļevska, A. Miķelsone, T. Porīte. – Avots, 2002. – 234 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 84. - 85.lpp.