Par domraksta plānu sauc atsevišķu darba daļu virsrakstu secīgu sakārtojumu, bet pašus virsrakstus sauc par plāna punktiem.
| Saulainās brīvdienas. Plāns. 1. Pēdējā skolas diena. 2. Mani sapņi par vasaras brīvdienām. 3. Ciemos pie vecmāmiņas. 4. Interesantie piedzīvojumi. 5. Nākamās vasaras plāni. |
Veidojot plāna punktus, jācenšas izvairīties no darbības vārdiem. Katrs plāna punkts ir nosaukums, nevis vienkāršs paplašināts teikums. Reizēm izlaisto darbības vārdu vietā lieto domuzīmi. | Sacensības basketbolā. Plāns. 1. Iepazīšanās ar sacensību nolikumu. 2. Mūsu klases komandas veidošana. 3. Treniņi sporta zālē. 4. Sacensības - neaizmirstams piedzīvojums. 5. Mēs - uzvarētāji. |
Domraksta plānus iedala:
| |
| Vienkāršo plānu veido no vairākiem vienkāršiem plāna punktiem. | |
Katra vienkāršā plāna pamatā ir trīsdaļīgais plāns, kuram ir šādi daļu
virsraksti:
| Mana kaķe Prince. Plāns. Ievads. Mana mīlule. Iztirzājums. 1. Princes ierašanās mūsu mājās. 2. Kaķenītes krāšņais kažoks. 4. Princes raksturs un netikumi. Nobeigums. Mājinieku domas par Princi. |
Svarīgi!
Domrakstam noteikti nepieciešams plāns.
Nepaļaujies uz “kad rakstīšu, tad jau redzēs”.
Neviens meistars neuzsāk darbu, nepārliecinājies, ka ir visi nepieciešamie materiāli un darba rīki. Arī tev jāpārliecinās, vai ir visa nepieciešamā informācija darba rakstīšanai.
Plānam noteikti ir trīs daļas:
Neviens meistars neuzsāk darbu, nepārliecinājies, ka ir visi nepieciešamie materiāli un darba rīki. Arī tev jāpārliecinās, vai ir visa nepieciešamā informācija darba rakstīšanai.
Plānam noteikti ir trīs daļas:
- ievads;
- galvenā daļa jeb iztirzājums;
- nobeigums.
Plānu vieglāk sastādīt, ja iedomājies, ka tavs domraksts ir grāmata, kuru raksti, un plāna punkti ir grāmatas nodaļu virsraksti.
Plāna punktu formulējumā nedrīkst izmantot darbības vārdu personu formas un saliktus teikumus.
Piemērs:
Nepareizi: Kā mēs braucām uz Tērveti.
Pareizi: Ekskursija uz Tērveti.
Pareizi: Ekskursija uz Tērveti.
Pēc plāna izveidošanas jāraksta melnraksts.
Melnraksts ir būtisks domraksta tapšanas posms. Rakstot melnrakstu, kļūst skaidrs, vai ir visi nepieciešamie materiāli darbam (informācija) un līdzekļi darba veikšanai (vārdnīcas).
Rakstot atstāj vietu labojumiem – raksti ik pēc līnijas, sadali lapu divās daļās utt., bet noteikti atstāj vietu papildinājumiem, labojumiem.
Ja domraksts top mājās, izlasi melnrakstu skaļi vispirms sev, tad lūdz palīdzību mājiniekiem. Ja klasē atļauj laiks un iespējas, lūdz palīdzību klasesbiedram.
Svarīgi!
Rakstot tīrrakstu, pārdomā, vai esi pateicis iecerēto.
Pievērs uzmanību pareizrakstībai un pieturzīmēm, ja nepieciešams, izmanto pareizrakstības un sinonīmu vārdnīcas.
Pievērs uzmanību pareizrakstībai un pieturzīmēm, ja nepieciešams, izmanto pareizrakstības un sinonīmu vārdnīcas.
Domraksta rakstīšanas posmi:
- Rūpīgi jāizlasa domraksts virsraksts, jāprecizē temats. Virsrakstā jāatrod galvenais vārds, kas nosaka domraksta problēmu.
- Jāizveido domraksta plāns, izmantojot jautājumus (var izmantot ideju zirnekli vai ideju tīklu):
kas? ko? kāpēc? kur? kā? - Jāuzraksta domraksta uzmetums. Jāpārliecinās, vai tie atbild uz plāna jautājumiem.
- Jāstrādā ar melnrakstu.
- Jāpārlasa un jāapspriež melnraksts, ja iespējams, ar klasi, grupu, draugu, skolotāju, vecākiem, vecvecākiem utt.
- Jāpārlasa tīrraksts un jālabo kļūdas.
Domrakstam ir trīs galvenās daļas: ievads, iztirzājums, nobeigums.
Katra daļa jāsāk jaunā rindkopā ar atkāpi no lapas malas.
Ievadā jāatsaucas uz tematu un jāpamato, par ko domrakstā tiks rakstīts un kāpēc tas ir tev svarīgi. Ievads jāuzraksta vienā rindkopā.
Iztirzājumā jābūt vismaz tik rindkopām, cik plāna punktus esi paredzējis. Rindkopām jābūt savstarpēji saistītām, proti, vajadzētu būt pārejai uz jaunu domu.
Nobeigumā (pēdējā rindkopā) jāizsaka savi secinājumi par iztirzājuma daļā minētajām domām. Pēdējais teikums ir vissvarīgākais – tā ir galvenā atziņa, kas gūta, domājot, vērtējot, analizējot doto tematu.