Ar valodu cilvēki izsaka savas domas un jūtas. Valoda ir sazināšanās līdzeklis.
Svarīgākā valodas funkcija ir būt par galveno cilvēku sazināšanās līdzekli. Saziņa var notikt tikai tad, ja ir runātājs un klausītājs, tas ir, sabiedrības locekļi, kuriem nepieciešams sazināties, saprasties, informēt citam citu, ja tiem ir viena kopīga valoda. Tādējādi valodu kā saziņas līdzekli sabiedrības locekļi izmanto informācijas pārvadīšanai un uztveršanai.
Valodā cilvēki izsaka savas domas, atziņas, izjūtas, dalās pieredzē, ko katrs uzkrājis, vērojot un izzinot apkārtējo pasauli un paši sevi.
Cilvēki var sazināties, izmantojot gan rakstīto, gan runāto valodu. Tā valoda, ko bērns iemācās no vecākiem, ir dzimtā valoda.
Daudzu valodu pastāvēšana šķeļ cilvēci un ierobežo valodas kā sazināšanās un savstarpējas saprašanās līdzekļa nozīmi. Proti, saprašanās ir iespējama tikai tad, ja cilvēki prot vienu un to pašu valodu.
Tā kā pasaulē pašlaik ir apmēram 3 tūkstoši valodu, tad kļūst saprotama vajadzība mācīties svešvalodas.
Saziņa ir domu apmaiņa un jaunas informācijas ieguve.
Galvenais sazināšanās līdzeklis ir valoda.
Sazināties var ar vārdiem (runā un rakstos), kā arī bez vārdiem (žesti, mīmika, signāli).
Daudziem cilvēkiem ir liegta iespēja sazināties. Nedzirdīgi un mēmi cilvēki nevar izmantot skaņu valodu, taču viņi savā saziņā izmanto žestus un mīmiku. Neredzīgi vai vājredzīgi cilvēki savukārt nevar lasīt, tāpēc viņu vajadzībām radīta speciāla rakstība: Braila raksts.
Braila raksts ir rakstības metode, kuru izmanto, lai akli cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi varētu lasīt un rakstīt. To ieviesis francūzis Luijs Brails 1821. gadā. Cilvēki lasa tekstu, taustot izciļņus grāmatas lappusē.
Piemērs:
burts A 
burts B