Skaņu sadalījums:
- Patskaņi:
a, ā, e (platais un šaurais), ē (platais un šaurais), i, ī, u, ū, o [ō] - Divskaņi:
ai, au, ei, ie, eu, o [uo], iu, ui, oi, ou - Līdzskaņi:
b, c, č, d, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž, dz, dž
Patskaņi ir skaņas, ko izrunā, gaisam brīvi plūstot cauri mutes dobumam.
Piemērs:
Latviešu valodā ir 12 patskaņi, bet 9 patskaņu burti:
- latviešu valodā ar burtu e apzīmē gan plato, gan šauro [e] skaņu;
- latviešu valodā ar burtu ē apzīmē gan plato, gan šauro [ē] skaņu;
- latviešu valodā ar burtu o apzīmē gan īso [o], gan garo [ō] skaņu (arī divskani [uo]).
Divskaņi ir divu nevienādu īsu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Ja blakus runājami divi dažādi īsi patskaņi, bet tie atrodas katrs savā zilbē, divskaņi neveidojas:
ne-ilgs, tri-umfs.
ne-ilgs, tri-umfs.
Pareizrunā sevišķa uzmanība jāpievērš divskanim o, ko raksta ar vienu burtu, jāuzmanās, lai divskaņa vietā nerunātu patskani o.
Ir gadījumi, kad tikai divskanis o vai patskanis o šķir vārda nozīmi.
Piemērs:
Bērzi un kļavas ir koki (divskanis o), bet - koki (ar patskani o) ir kuģa pavāri.
Piemērs:
boikots, Eugenija.
Līdzskaņi ir skaņas, kuras izrunājot gaisa plūsma mutes dobumā sastop kādus šķēršļus.
Piemērs:
Latviešu valodā ir 26 līdzskaņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž.
Klasificējot latviešu valodas līdzskaņus pēc mēles un lūpu darbības, tos izrunājot, izšķir mēleņus un lūpeņus.
Līdzskaņus var iedalīt pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma. Pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma līdzskaņus iedala troksneņos un skaneņos. Troksneņu izrunā vairāk dzirdams troksnis, skaneņu izrunā – tonis kopā ar troksni.
Troksneņus iedala balsīgajos un nebalsīgajos.
| pēc aktīvā runas orgāna | mēleņi: c, č, dz, dž, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, n, ņ, r, s, š, t, z, ž lūpeņi: b, p, m, v, f | |
| Līdzskaņu iedalījums | pēc skanīguma | troksneņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, s, š, t, v, z, ž skaneņi: l, ļ, m, n, ņ, r |
| pēc balsīguma | balsīgie: b, d, g, ģ, dz, dž, z, ž, j, v un visi skaneņi nebalsīgie: p, t, k, ķ, c, č, s, š, f, h |
Līdzskaņi f un h ir pārņemti no citām valodām, un latviešu valodā tos lieto tikai no 19. gs., tāpēc tie ir tikai svešvārdos.
Piemērs:
Haoss (no grieķu val.) - liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums
Fakts (no latīņu val.) - patiess, neizdomāts atgadījums, notikums
Līdzskaņu dz un dž apzīmēšanai latviešu valodā lieto divus burtus.
Piemērs:
dzimtene, Dzintra, sedz, džungļi, dadži
Līdzskaņu dubultošana
Latviešu valodā dažu vārdu saknē tiek lietoti dubultoti skaneņi, ko arī raksta ar diviem burtiem: ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr.
Piemērs:
balle, elle, eļļa, mamma, gamma, tonna, henna, huņņi, ķerra, urravas
Piemērs:
pārraide, pārrunas, appūst, uzzināt, bezzobains
Divi vienādi līdzskaņi var atrasties līdzās salikteņos.
Piemērs:
lappuse, liellaiva, otrreiz, saulessargs
Atsauce:
http://www.liis.lv/latval/fonetika/fon12.htm