Vārdu krājums mainās un attīstās līdz ar sabiedrības attīstību. Pārmaiņas sabiedriski politiskajā dzīvē, ekonomikā, zinātnē, tehnikā un kultūras dzīvē rada vajadzību pēc jauniem vārdiem. Tai pašā laikā daļa vārdu pamazām zūd. No jauna rodas vairāk vārdu nekā zūd, tāpēc vārdu krājums paplašinās.
Jo bagātāks ir cilvēka vārdu krājums, jo labāk viņš spēj izteikties.
Ikdienas sarunu leksika aptver 4000-5000 vārdu, bet var iztikt arī ar pāris tūkstošiem vārdu.
Neitrāla leksika veido valodas vārdu krājuma lielāko daļu.
Piemērs:
skola, dārzs, vakariņas, kultūra, mēnesis, nebūt, viņš, kas, bet
Vārdu krājumu veido arī vārdi ar īpašu stilistisku vai emocionālu nokrāsu: poētismi, sarunvalodas vārdi, vienkāršrunas vārdi.
Tos visbiežāk izmanto daiļliteratūrā, īpaši bieži – dzejā. Katram pōetismam atbilst kāds neitrālās leksikas vārds.
Poētisms – vārds, vārdu savienojums, kuram ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
Piemērs:
daiļš – skaists;
tēvija – dzimtene;
ziedonis – pavasaris
tēvija – dzimtene;
ziedonis – pavasaris
Sarunvaloda – valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
Sarunvalodā reizēm izmanto sakāmvārdus, frazeoloģismus vai parunas.
Piemērs:
tiesāt, ņukāt, stūķēt iekšā – ēst;
pūst pīlītes, stāstīt pasakas, mānīties – melot
pūst pīlītes, stāstīt pasakas, mānīties – melot
Vienkāršrunas vārdi – sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
Tie var būt rupji, aizskaroši vai apvainojoši vārdi.
Piemērs:
ģīmis – seja; bolās – skatās
visi lamu vārdi
visi lamu vārdi
Deminutīvi – vārdi pamazinājuma formā, kuri izsaka pozitīvu emocionālu attieksmi.
Piemērs:
māsiņa, kalniņš, meitenīte, brālītis
Negatīvas nokrāsas vārdus veido ar izskaņu -ele, -elis.
Piemērs:
lapele, puišelis
Atsauce:
Pēc tezaurs.lv