Frazeoloģismi - nozīmes ziņā nedalāmi, ar tradīciju valodā nostiprināti vārdu savienojumi.
Frazeoloģismi vienmēr jāuztver pārnestā nozīmē. To nozīme lielākoties jāiemācās, jo atsevišķo vārdu nozīme nepalīdz saprast visu frazeoloģismu kopumā. Agrākos laikos frazeoloģismi tika nodoti mutvārdos no paaudzes paaudzē gluži kā folklora. Tieši frazeoloģismu apguve un izpratne liecina par valodas apguves augstāko līmeni.
Frazeoloģismi ir dažāda veida:
1) idiomas - frazeoloģismi, kuru nozīmē nav nekā kopēja ar atsevišķo vārdu nozīmēm;
Piemērs:
zaķa pastala - bailīgs cilvēks;
bez cimdiem - nesaudzīgi, bez žēlastības;
piespiest pie vestes - cieši apskaut;
2) frazeoloģismi, kuros kāds no vārdiem it kā saglabā savu leksisko nozīmi;
Piemērs:
baltu gāž - stipri līst;
melna nepateicība - ļoti liela nepateicība;
dzīvot zaļi - dzīvot bezrūpīgi;
3) frazeoloģiskie salīdzinājumi;
Piemērs:
kā sarkans pavediens - saka par galveno, būtisko, arī par to, kas ir uzsvērts;
kā melns mākonis - saka par ļoti dusmīgu cilvēku;
dumjš kā zābaks - ļoti dumjš;
Frazeoloģismos bieži parādās dažādas sadzīves lietas. Reizēm tieši šīs sadzīves lietas norāda uz vismaz aptuveno laiku, kad frazeoloģisms radies, piemēram, zaķa pastala, visticamāk ir radies laika posmā, kad pastalas bija ikdienišķi apavi.
Par frazeoloģismiem atkārto, izlasot arī 5. klases teoriju.