Lietvārda deklinācijas
Lokāmos lietvārdus iedala sešās deklinācijās pēc to galotnēm un piederības dzimtei.
Vārds deklinēt nozīmē locīt.
Vienā deklinācijā ir vārdi:
1. kas pieder vienai dzimtei;
2. kam ir vienāda galotne;
3. kas tiek locīti pēc viena parauga.
Lietvārdam ir 6 deklinācijas:
1., 2. un 3. deklinācijai pieder vīriešu dzimtes lietvārdi;
4., 5. un 6. deklinācijai pieder sieviešu dzimtes lietvārdi.
1., 2. un 3. deklinācijai pieder vīriešu dzimtes lietvārdi;
4., 5. un 6. deklinācijai pieder sieviešu dzimtes lietvārdi.
Svarīgi!
Deklināciju var noteikt tikai pēc vienskaitļa nominatīva formas.
Piemērs:
Dārza stūrī stāvēja resna, resna liepa.
Lietvārdi — dārza, stūrī, liepa.
Lietvārdi — dārza, stūrī, liepa.
dārza — vienskaitļa ģenitīvs;
stūrī — vienskaitļa lokatīvs;
liepa — vienskaitļa nominatīvs
stūrī — vienskaitļa lokatīvs;
liepa — vienskaitļa nominatīvs
Vienskaitļa nominatīvs — dārzs, stūris, liepa.
dārz-s — 1. deklinācija
stūr-is — 2. deklinācija
liep-a — 4. deklinācija
Dažās deklinācijās ir izņēmumi.
Latviešu valodā ir lietvārdi, kurus var lietot gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē. Tos sauc par kopdzimtes lietvārdiem.
Latviešu valodā ir nelokāmi lietvārdi, kas aizgūti no citām valodām. Šie vārdi nepieder nevienai deklinācijai.
Piemērs:
kino, foajē, radio u.c.
Nevienā deklinācijā neietilpst arī atgriezeniskie lietvārdi ar izskaņu -šanās.
Piemērs:
klausīšanās, smiešanās, vilšanās u.c.
